Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūlijs, 2016
Drukāt

Latvijas Bankas modelī veselības apdrošināšana maksā 25 eiro mēnesī (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai būs nepieciešama politiskā griba un politiķiem būtu jāskaidro sabiedrībai ieguvumi no šādas sistēmas ieviešanas, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” otrdien uzsvēra Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš vērtē, ka problēmas veselības aprūpē samilzušas tiktāl, ka nepieciešams kardināls risinājums. Tādēļ būtu nepieciešams, lai politiķi pieliktu pūles un skaidrotu sabiedrībai, jo ieguvumi no veselības obligātās apdrošināšanas nav nedēļas vai mēneša jautājums, bet būs svarīgi vidējā un ilgtermiņā – tā ļautu piesaistīt papildu līdzekļus un padarītu efektīvāku līdzekļu izmantošanu. Pirmie rezultāti būtu redzami 2-3 gadu laikā.

Līdz šim tieši politiskās gribas trūkums un atsevišķu veselības aprūpes sistēmas dalībnieku pretī stāvēšana bijusi šķērslis reformu īstenošanai, jo daļa esošo sistēmas dalībnieku jūtas ērti pašreizējā situācijā.

Rutkaste atgādināja, ka Latvijā faktiski ir maksas medicīna – tiem, kam ir nauda, tiem veselības aprūpe ir pieejama, savukārt mazturīgajiem medicīna faktiski nav pieejama.

Eksperts norādīja, ka maksa par apdrošināšanu būs atkarīga no tā, kas tiks iekļauts pakalpojumu grozā. Saskaņā ar Latvijas Bankas piedāvājumu saprātīga maksa par apdrošināšanu būtu 25 eiro mēnesī jeb 300 eiro gadā vienam cilvēkam. Daļai iedzīvotāju iemaksas segtu valsts.

Šādas iemaksas apmērs papildu piesaistītu veselības aprūpei 300 miljonus eiro gadā.

Latvijas Bankas ekonomists arī kritiski novērtēja Veselības ministrijas iniciatīvu par sociālā nodokļa pārdali, tā veselības nozarei piesaistot 70 miljonus eiro. Rutkaste skaidroja, ka šāds solis, pirmkārt, neatrisinātu veselības nozares problēmas un, otrkārt, iedragātu Latvijas pensiju sistēmu.

Latvijas Bankas piedāvātais risinājums veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam jeb Nacionālajam veselības dienestam. Šajā modelī vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, skaidro centrālā banka.

Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures un līdzīgiem faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.

Bankas piedāvātais modelis paredz, ka par polišu iegādi pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem rūpētos valsts un izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

“Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas,” skaidro Latvijas Banka.

Savukārt intervijā “Rīta Panorāmā” veselības ministre Anda Čakša teica, ka atbalsta daļas sociālā nodokļa novirzīšanu veselības apdrošināšanas ieviešanai.

Latvijas Televīzijas raidījumā Čakša otrdien atkārtoti uzsvēra, ka viņa neredz iespēju šīs sistēmas izveidē piesaistīt privātos apdrošinātājus. Tādā gadījumā būs jāuztur administratīvās izmaksas un būtu muļķīgi cerēt, ka no valsts budžeta nekas nebūs jāmaksā. Šāds apdrošināšanas modelis valsts budžetu ietekmēs tik pat lielā mērā.

Ministre uzskata, ka risinājums obligātās veselības sistēmas ieviešanai būtu 1% sociālā nodokļa novirzīšana vai arī kāda cita nodokļa iezīmēšana, lai iegūtie līdzekļi tiktu novirzīti veselībai.

Veselības ministrija ir izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus un par tiem vēl tiks diskutēts izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji,

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ārstēties pie privātajiem ir lētāk!

  2. Sabiedrība lai stāv pie ratiem? Atbildēt

    Mēs maksāsim,bet mūziku pasūtīs Veselības ministrija un Latvijas banka?

Draugiem Facebook Twitter Google+