Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūlijs, 2013
Drukāt

Vajadzīgi starojoši darbinieki

Foto - LETAFoto - LETA

Kāpēc nolēmāt būt pretimnākoši saviem darbiniekiem un piešķirsit brīvas darba dienas/stundas Dziesmu svētku nedēļā?


 

Auseklis Bielais, 
z/s “Ozoli” vadītājs:
 “Pats esmu kādreiz strādājis izglītības jomā, tāpēc saprotu, ko nozīmē kultūra. Man pašam Dziesmu un deju svētki nozīmē ļoti daudz, kaut nedziedu un nedejoju nevienā kolektīvā. Tas man saistās ar senču tradīcijām – mana mamma bija liela dziedātāja un vienmēr, kad darīja smagus darbus, vienlaikus arī dziedāja, jo uzskatīja, ka dziesma palīdz strādāt. No mana kolektīva svētkos dziedās tikai viena darbiniece. Zināju, ka viņa dzied korī, un pats piedāvāju atbrīvot no darba pienākumiem svētku laikā. Teicu – došu brīvu, cik vajag, un arī atstrādāt nelikšu. Lai cilvēks tiek un redz kaut ko vairāk par darbu un pelēko ikdienu. Jā, vasara mums ir pats saspringtākais laiks, kad visvairāk darba, bet neviens nav neaizstājams. Pa visiem sarausim un tiksim galā arī bez viņas.”

 

Dace Gaigala, 
bankas “Citadele” personāla daļas vadītāja:
 “Mēs esam priecīgi šogad atbalstīt Dziesmu un deju svētkus kā svētku oficiālā banka, jo šie svētki ir laiks, kad visi kopā apzināmies, ka varam. Tādu sajūtu brīži ikdienas skrējienā nav bieži, tāpēc, esot uz kopēja svētku emociju viļņa, priecājamies arī par saviem darbiniekiem, kas piedalīsies svētkos. Tā kā bankā ir dažādi amati un līdz ar to arī darba specifika, ne vienmēr varam svētku dalībniekiem nodrošināt brīvdienas, bet iespēju robežās cenšamies būt pretimnākoši. Par brīvdienu organizēšanu darbinieki vienojas ar saviem tiešajiem vadītājiem. Protams, ir arī vairāki darbinieki, kas, lai izbaudītu svētkus, tieši šajā laikā izkārtojuši sev atvaļinājumu.”

 

Laine Rozenberga, 
SIA “Baltijas fizioterapija” projektu vadītāja:
 “Mūsu uzņēmumā ir tikai viens cilvēks, kurš piedalīsies Dziesmu svētkos un, protams, esam viņu palaiduši. Mūsu darba vide ir gana dinamiska un katrs kolektīvā pielāgo savus brīvos brīžus kādiem hobijiem vai ārpusdarba aktivitātēm. Arī Dziesmu un deju svētki nav izņēmums. Kā gan varam pateikt cilvēkam, ka viņš nedejos, ja izietas visas atlases un skates. Tas dejotājiem ir centrālais gada notikums. Teju katrs no mums skolas gados vai vēlāk ir piedalījies Dziesmu un deju svētkos, līdz ar to ir izpratne par šā pasākuma nozīmību. Turklāt – mums taču vajadzīgi priecīgi, starojoši darbinieki, tāpēc jādod iespēja viņiem sevi radoši piepildīt. Protams, es nezinu, kā būtu, ja puse mūsu kolektīva būtu koristi vai dejotāji. Droši vien arī meklētu risinājumu – visdrīzāk izkristalizētu neatliekamos darbus un mēģinātu tikt ar to galā kompromisa ceļā – izlemtu, kurā dienā kurš kuru darbiņu izdara. Šoreiz svētku dalībnieces pienākumus uzņemsies pārējie kolēģi. Principā mēs visi arī apmeklēsim kādu no svētku koncertiem vai gājieniem.”

 

Gints Balodis, 
apgāda “Zvaigzne ABC” reklāmas un mārketinga daļas vadītājs:
 “Tas mums šķita pašsaprotami. Darbinieki jautāja, un mēs nedomājot piekritām. Precīzi nepateikšu, bet kādi padsmit cilvēki no mūsu kolektīva piedalīsies svētkos. Lielākoties viņi savus darbus veiks paši, vairāk pastrādājot citās dienās, jo mums pārsvarā dominē tā saucamie gabalu darbi, kas ir jāpadara tik un tā. Ir arī daži, kas tajā laikā izkārtojuši sev atvaļinājumus. Dziesmu svētkus Latvijā var pielīdzināt pasaules olimpiskajām spēlēm – milzīgi vērienīgs pasākums tautai reizi piecos gados –, tāpēc tur pat nav ko apspriest, tā ir goda lieta. Turklāt daudzi no mums jaunībā un bērnībā ir dziedājuši un dejojuši un tas jau daudz ko izsaka mūsu nostājā.”

 

Uzziņa

* Dziesmu un deju svētki risinās no 30. jūnija līdz 7. jūlijam; lielākā daļa svētku dalībnieku Rīgā ieradās 2. un 3. jūlijā.

* Svētkos šogad piedalās 
40 600 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm.

* Lielākie sarīkojumi, tostarp deju lielkoncerts “Tēvu laipas”, svētku gājiens un Noslēguma koncerts, notiek nedēļas nogalē, 5. – 7. jūlijā.

* Tā kā pēc Noslēguma koncerta sadziedāšanās turpinās līdz rīta gaismai, Ministru kabinets nolēma, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki, vienojoties ar darba devēju, var saņemt brīvdienu pirmdien, 8. jūlijā, šo dienu vēlāk atstrādājot.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+