Vajag, lai pircēji pamana 1
Mūsu laikraksta lasītājiem jautāju, ko viņi domā par Latvijas produktu reklamēšanu, par ko savā rakstā “”Ražots Latvijā” – nepamanāms” (“LA”, 22.05.) raksta žurnālists Uldis Graudiņš.
Nelda Vītola Rīgā: “Es cenšos pirkt Latvijas preci, bet ne vienmēr sanāk – veikalā “Maxima” lētāki ir lietuviešu piena produkti, arī konfektes. “Laimas” saldumiem tādu atlaižu nav. Es piekrītu tam, ka Latvijas produktus par maz reklamē, par tiem pamaz stāsta. Ja sāk ražot kādu jaunu izstrādājumu, to varētu prezentēt dažas dienas vismaz lielākajos tirdzniecības centros. Tagad reklamē tikai jaunas alus šķirnes. Bet sievietes jau alu nepērk.”
Jānis Užāns Salacgrīvā: “Protams, ka vajag, lai visi pircēji pamana, kuri produkti ir ražoti un audzēti Latvijā. Mēs ģimenē pārsvarā pērkam tikai Latvijā audzētus augļus un dārzeņus, bet banānus – ļoti reti. Āboli izaug pašiem. No piena produktiem pārsvarā iegādājamies Limbažu ražojumus, no gaļas – “Lido” vistu produkciju.”
Sarmīte Zutere Jelgavā: “Cenšos pirkt Latvijas preci. Pārsvarā iepērkos veikalā “Maxima”, kas atrodas pie mājām, un vietējā tirdziņā. Šodien nopirku Latvijā ražotu pienu un biezpienu, kā arī “Ķekavas” cāļu muguriņas. Protams, būtu vairāk jāreklamē Latvijas preces, lai pircēji pievērstu tām uzmanību. Arī jāļauj ražotājiem izgatavot gardu preci. Ciemakukulim un reizēm arī sev nopērku garšīgu un smaržīgu desu, bet pārdevēja teic, ka rudenī, iespējams, tādas vairs nebūs, jo Eiropa var aizliegt tradicionālos kūpinājumus.”
Guntis Štāls Rīgā: “Uzskatu, ka mums jāēd Latvijas ražojumi – maize, piens un gaļa. Bet ko patiesībā ēdam? Par gaļu Centrāltirgū visādi stāsta. Arī dārzeņi jāēd tad, kad tie Latvijā ir dabiski pieejami. Svaigus tomātus ēdu vasarā no savas siltumnīcas, bet ziemā – skābētus kāpostus, kas ir lielisks vitamīnu avots. Cilvēkiem vispirms ir jāskaidro, kā ēst veselīgi. Tad arī radīsies interese par kvalitātei atbilstošiem pašmāju produktiem.”
Anna Šumska Bauskā: “Kvalitatīvai Latvijā ražotai pārtikai būtu nepieciešamas pazīšanas zīmes. Diemžēl redzu, kā vecie cilvēki veikalos meklē lētās akciju preces un nopērk ne tos labākos produktus. Mans glābiņš ir pašas 600 kvadrātmetru dārziņš.”
Kārlis Verners Rīgā: “Domāju, ka Latvijas produkti būtu jāreklamē, nevis reklāmas materiālus metot pastkastītēs, bet gan tieši veikalos, piedāvājot tos nogaršot. Tas ir labākais veids, kā pārliecināt par to kvalitāti. Man ir 88 gadi, un dakteri brīnās, ka joprojām ēdu daudz salda, nebaidos no sāls, visu mūžu esmu lietojis kūpinājumus. Laikam pareizie gēni. Vienmēr esmu izvēlējies Latvijas produktus. Speķīti pērku no mazajiem ražotājiem, bet piena produktus pēdējā laikā vairāk no Latvijas lielajiem kombinātiem, jo tiem ir nedaudz ilgāks derīguma termiņš. Arī cukuru joprojām pērku ar Jelgavas uzrakstu, lai gan to pie mums vairs neražo un tas ir dārgāks. Liekas, arī saldāks.”
