Vakara filmu programma 0
Visvairāk zināmais no pēdējā gadā tapušā kino gan Eiropā, gan pasaulē – tā varētu paplašināti paskaidrot apakšprogrammu, kam Rīgas starptautiskā kinofestivāla organizatori devuši nosaukumu “Selection” un ko izrāda uz “Splendid Palace” ekrāniem.
Klasiķu, veterānu un jauno filmas, visas samestas vienkopus, šogad veido plašu programmu, kas apvieno 13 lielā ekrāna darbus. Kā pirmā filma šajā programmā izvēlēta biogrāfiskā drāma “Stefans Cveigs, Ardievas Eiropai” (9. IX plkst. 15.30). Jau nosaukums norāda, kurš ir tās galvenais varonis, laikmeta portretā atklājas ne vien savulaik par dižāko rakstnieku atzītā Cveiga gaitas, esot trimdā, bet arī viņa morālie pārdzīvojumi, skaļi nepaužot savas domas par Vācijas nacisma politiku. Marijas Šrāderes drāmas lielais trumpis ir aktieris Jozefs Hāders, kuru ierasts redzēt komiskās lomās. Viņa veidotais Cveiga portrets ir apbrīnas vērts, tāpat kā filmas noskaņa, kurā saplūdināts vecās pasaules aristokrātisms un Latīņamerikas tveice, centieni izdabāt un košā flora, kas pat grauž acīs. Vizuāli ne mazāk krāšņa ir čīlieša Alehandro Hodorovska biogrāfiskā drāma “Nebeidzamā dzeja” (11. IX un 17. IX plkst. 21.30), kurā viņš atklāj paša pieredzi, kas aizsākas pagājušā gadsimta 40. gados, kad Hodorovskis pameta mājas, lai kļūtu par dzejnieku.
Mākslinieka dzīve kā centrālā tēma izvirzīta ar somu biogrāfijā “Tom of Finland” (15. IX plkst. 22), kas arī aizsākas pagājušā gadsimta 40. gados, taču Otrā pasaules kara ierakumos. Tobrīd virsnieks Touko Lāksonens nezināja, ka, atgriezies Helsinkos, gadiem būs spiests iekļauties sabiedrībā, apslāpējot savu patieso es, taču, meklējot veidu, kā izpausties, viņš kļūs par mākslinieku, kuru pasaule iepazīs ar pseidonīmu “Tom of Finland” un kurš kļūs par geju kultūras ikonu un vizuālā tēla radītāju. Viņa drosmīgie zīmējumi uz ilgiem gadiem autoru varēja iespundēt aiz restēm, taču viss, par laimi, izvērsās citādi, un ne tikai Lāksonena dzīvesstāstu, bet arī laikmeta garu izdevies notvert godalgotajam režisoram Dome Karukoski. Fiksēt kādu laikmetu izdevies arī melnbaltās dokumentālās lentes “Es un Morgans” (10. IX plkst. 21.30, 16. IX plkst. 19.00) režisoram Kasparem Kolinsam, kurš uzņēmis jau otro filmu, kas vēsta par džeza pasaules ne tām glamūrīgākajām aizkulisēm. Lī Morgans ir viens no talantīgākajiem trompetistiem, kādu pasaule zina, taču, atkarību un kaislību dzīts, viņš kļuva pats par sava talanta gūstekni, līdz kādā sniegotā dienā 1972. gada februārī viņa dzīvība izdzisa pēc ilggadējās draudzenes raidītās lodes trāpījuma. Viņam bija vien 33 gadi, un laikabiedru atmiņas, kas samontētas šajā stāstā, atklāj kolorītu personību, ko mocīja gan dažādi dēmoni, gan sava laika sociālās netaisnības.
Ar ne tik dramatiskām un piedevām fiktīvām kaislībām jātiek galā Matjē Amalrika atveidotajam režisoram filmā “Ismaela rēgi” (10. IX plkst. 16.30, 16. IX plkst. 21.30). Viņa dzīvi jau 20 gadus ir paralizējusi sievas Karolas (Mariona Kotijāra) pēkšņā pazušana, un nu, kad Ismaels uzsācis attiecības ar Silviju (Šarlote Geinsbūra), viņa atgriežas, it kā nekas nebūtu noticis. Paralēli jezgai privātajā dzīvē Ismaelam jātiek galā ar jaunas filmas uzņemšanu un sievastēvu, un viss savijas neatšķetināmā trillerī… Ne mazākas kaislības valda šogad “Kinotaurā” triumfējušajā drāmā “Aritmija” (10. IX plkst. 19.00), ko uzņēmis Boriss Hļebņikovs, kurš starptautiskajā arēnā sevi pieteica pirms 14 gadiem kā viens no filmas “Koktebeļa” režisoriem. Divu ārstu attiecības, kurās neglābjami iegraužas ikdienas pienākumos piedzīvotās traģēdijas un emociju slāpētājs alkohols, izspēlētas tik ticami, ka arī Karlovi Varu festivāla žūrija nespēja turēties pretī (“Aritmija” bija nominēta kā labākā filma, labākā aktiera laurus saņēma Aleksandrs Jacenko).
Piezemētāku veidu, kā atklāt drāmas, jau sen atradis amerikāņu neatkarīgā kino veterāns Tods Solondzs, kura jaunākā filma “Cīsiņsuns” (14. IX plkst. 16.30, 17. IX plkst. 21.30) par galveno varoni izvēlējusies taksi. Taču ne jau par suni, bet cilvēkiem ir Solondza kārtējā lente, un viņš kārtējo reizi preparē sabiedrības nejēdzības, ko ārpus ASV skatītāji uztver kā amerikāniskās kultūras kritiku. Četrus dažādos stāstus, kas atklāj cilvēka mūža gājumu un ko saista cīsiņsuns, šajā melnajā komēdijā izspēlē Žilī Delpī, Treisijs Letss, Grēta Gērviga, Makolija Kalkina brālis Kīrans, Denijs Devito, Ellena Bērstina, Zosja Mameta un citi, notikumus pavada Kloda Debisī komponētās mūzikas skaņas, un filmas triumfs aizsākās tās pirmizrādē, kas notika Sandensā.
Citādu un vēl krietni nepatīkamāku skatījumu uz dzīvnieku pasaules notikumiem atklājis austriešu provokators Ulrihs Zeidls filmā “Safari” (9. IX plkst. 18.00, 12. IX plkst. 21.30), kas dokumentējis maksātspējīgu Rietumeiropas atpūtnieku izklaides Āfrikā. Nav noslēpums, ka jau gadiem ilgi zināmās aprindās skaitās šiki lepoties ar medībām Āfrikā, un asiņainajās eksekūcijās līdzi devies arī Zeidls, uzklausīdams “mednieku” pārdomas, fiksēdams slepkavību brīžus un pēc tam – dzīvnieku sadalīšanu, taču krietnu laiku arī pakavēdamies paštīksmes iemūžināšanā, jo bilde ar nogalētu zebru vai žirafi ir pats labākais pierādījums mednieka precizitātei un finansiālajām iespējām. Šajā programmā iekļauta arī britu kostīmdrāma “Lēdija Makbeta”, ungāru drāma “Par miesu un dvēseli”, Keita Blānšeta eksperimentā “Manifests”, norvēģu talanta Joahima Trīra fantāzijas cauraustā drāma “Telma” un Lukas Gvadanjīno lente “Sauc mani savā vārdā”, kurai prognozē triumfu šīs kino sezonas balvu dalīšanā. Visvairāk informācijas: www.rigaiff.lv.
