Mobilā versija
+0.7°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
21. jūlijs, 2017
Drukāt

Vakarskolas uz IZM āķa (3)

klase2

Tuvākajos gados Latvijā vairs nevajadzētu būt vakarskolām, bet tālmācības programmas drīkstētu īstenot tikai skolas, kam to atļāvis Ministru kabinets. Ģimnāziju nosaukumu drīkstētu nest tikai valsts ģimnāzijas, kurām nu būs ļauts skolēnus uzņemt jau no 1. klases.

Šādas un vēl citas būtiskas pārmaiņas paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagājušajā nedēļā iesniedza izskatīšanai valdībā. Jau aprakstītais nodoms par skolas gaitām no sešu gadu vecuma (“Atkal virzīs likumu par sešgadniekiem skolā”, “LA”, 14.07.2017.) tātad ir tikai neliela daļa no plānotajām izmaiņām.

Runājot par vakarskolām, IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule skaidro: vispārējās izglītības programmas, kas apgūstamas vakarā un piemērotas strādājošiem cilvēkiem, būs arī turpmāk, taču “tāds skolu tips kā vakarskolas un arī neklātienes vidusskolas vairs nepastāvēs”. Tas nozīmē, ka skolu dibinātājām pašvaldībām līdz 2019. gada 1. jūnijam vakarskolas būs vai nu jālikvidē, vai jāreorganizē, atverot tajās arī dienā apgūstamas izglītības programmas.

Kā ministrija pamato ieceri? Jau pavasarī rakstīju, ka samērā daudz vakarskolēnu nekārto centralizētos eksāmenus, ir no tiem atbrīvoti vai vienkārši atbirst. Turklāt diezgan daudz skolēnu vairākkārt uzsāk mācības vakarskolā, bet tās tā arī nepabeidz. “Valsts izglītības informācijas sistēmā ir labi redzams, ka ir cilvēki, kas astoņas reizes sāk mācīties un ne reizes mācības nav pabeiguši. Turklāt viņu mācības ilgst tikai pusmēnesi: no 1. septembra līdz 15. septembrim. Mēs saprotam, kādēļ tas tā ir,” nu atzīst E. Papule. Kādā privātajā izglītības iestādē atkārtoti vienā un tajā pašā klasē mācās 97 skolēni, no tiem 47 mācās otro gadu vienā un tajā pašā klasē, bet 50 mācās trīs un vairāk gadus vienā un tajā pašā klasē. Cik naudas skolai pienākas par skolēnu apmācību, tiek aprēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu septembrī, un skola arī par atkritējiem saņem valsts finansējumu par visu mācību gadu. Lai risinātu šo problēmu, iecerēts noteikt, ka par valsts līdzekļiem mācības vidusskolā varēs uzsākt vien divas reizes. Ja abas būs nesekmīgas, valsts par attiecīgās personas mācībām vairs nemaksās.

IZM ieskatā pārmaiņas vakarskolās nepieciešamas arī tāpēc, ka centralizēto eksāmenu rezultāti vakarskolās ir zemāki nekā valstī vidēji, kaut arī šajās skolās pārsvarā ir nelielas klases.

Vienlaikus profesionālajām izglītības iestādēm iecerēts ļaut īstenot tā sauktās vakarskolu programmas. Tas plānots gan cerībā, ka šāds solis paaugstināšot profesionālo izglītības iestāžu prestižu, gan cerot, ka tādā gadījumā tie, kuri vakara programmā cenšas iegūt vidējo izglītību, turpat varētu apgūt arī kādu profesiju.

Jāpiebilst, ka lielākajā daļā pilsētu vakarskolas jau apvienotas ar parastajām skolām, taču salīdzinoši daudz vakarskolu joprojām ir Rīgā, ko tātad šīs izmaiņas skartu visvairāk. Taču galvaspilsētas Izglītības, kultūras un sporta departaments vēl nebija gatavs paust nostāju pret IZM ieceri.

Pārmaiņas gaidāmas arī tālmācībā. Šobrīd tālmācības programmas piedāvā gan pašvaldību vidusskolas, kas īsteno arī “parastās” vispārējās izglītības programmas, gan privātskolas, kurās ir tikai tālmācība. IZM secinājusi, ka patiesībā šobrīd nav noteikts, kuras vispārējās izglītības programmas var īstenot neklātienes vai tālmācības formā un kuras skolas drīkst piedāvāt izglītības ieguvi šādā veidā. Tāpēc plānots likumā noteikt, ka Ministru kabinetam jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem tiks noteikts, vai skola drīkst piedāvāt tālmācības programmas.

Savukārt iecerētās izmaiņas attiecībā uz ģimnāzijām tiek skaidrotas tā: pašvaldību ģimnāziju nosaukums piešķirts arī skolām, kas pēc būtības ir parastas vidusskolas, un nosaukums var maldināt. Toties valsts ģimnāzijās ir paaugstinātas prasības pret izglītības kvalitāti un būtu pareizi, ja augsta līmeņa skolās bērni varētu mācīties jau no 1. klases.

Kā vērtējat IZM ierosinātās pārmaiņas?

Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos: “Esmu aicinājusi pašvaldības izteikt savu viedokli, bet atbildes vēl gaidām. Mani izbrīna, ka IZM rosina būtiskas izmaiņas jautājumos, kas nav vispār apspriesti. Var šaubīties, vai piedāvātie risinājumi ir tie pareizākie. Piemēram, ja vakarskolās ir slikta izglītības kvalitāte vai ir aizdomas par valsts līdzekļu nepamatotu izlietošanu, tad tur ir darbs Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Runājot par eksāmenu rezultātiem, zināms taču, ka vakarskolās mācās vai nu tie, kam arī citās skolās mācībās nav labi gājis, vai strādājoši cilvēki, kam nav daudz laika mācībām. Tomēr cilvēki mācās un iegūst izglītību. Iecerētās pārmaiņas var mazināt izglītības pieejamību un sabiedrības kopējo izglītības līmeni.”

Egils Romanovskis, Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolas direktors: “Domāju, ka manis vadītā vakarskola varētu atvērt arī klases, kur apgūt cita veida programmas, ja būs tāda prasība. Taču viss atkarīgs no tā, vai konkrētajā pilsētā un mikrorajonā šādas klases būs nepieciešamas. Jā, tā ir, ka vakarskolā skolēni vairākkārt uzsāk mācības un tās pamet. Tam ir objektīvi iemesli: piedzimst bērni, darbā rodas tāda situācija, ka nevar mācīties. Kad situācija normalizējas, skolā atgriežas. Piemēram, šogad mums bija 127 12. klases absolventi un 18 no viņiem 12. klasē mācības bija uzsākuši trīs un vairāk reižu. Tomēr mani vairāk uztrauc IZM iecere likvidēt pedagoģiskās korekcijas klases, kas arī paredzēts šajos grozījumos. Mūsu skolā tādas klases ir: tur mācās dažādu vecumu skolēni, kuri vairākas reizes palikuši uz otru gadu. Domāju, ka veiksmīgāk ar viņiem var strādāt, ja viņi ir kopā vienā klasē, bet IZM vēlas, lai viņus integrē “parastajās” klasēs.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Viss savā starpā saistīts Atbildēt

    “Vakarskolas uz IZM āķa” un (skat.zemāk) “Amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro.” Uz kā rēķina?

  2. Nē, nu satriecoši! Šadurskis turpina “uguņot”. Ir sajūta, ka nosauktās reformas ir ministrijas neizdarību piesegšana. Visas minētās problēmas varētu risināt neveicot nekādas reformas vien ministrijas uzpūstajiem štatiem veicot savus ikdienas pienākumus. “pašvaldību ģimnāziju nosaukums piešķirts arī skolām, kas pēc būtības ir parastas vidusskolas, un nosaukums var maldināt.” Kas tad liedz atņemt ģimnāziju nosaukumu skolām, kas nav izpildījušas ģimnāziju kritērijus?
    Loģika , lai bērniem nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību jau no pirmās klases, ģimnāziju sākt ar 1.klasi, vispār ir unikāla. Varbūt vienkārši visām skolām uzlikt ģimnāziju prasības un tad visur būs augsta kvalitāte? Vai tas vispār atbilst ģimnāzijas būtībai iekļaut tajā sākumskolu? Tie ir dažādi izglītības līmeņi ar dažādiem mērķiem.
    Likvidēt vakarskolas, jo redz tur audzēkņi vairākkārtīgi pamet un atsāk mācības, nekārto eksāmenus. Kāpēc brīvā valstī tiek ierobežota cilvēku brīvība, cik reizes mācīties vai nemācīties? Ja valsts nevēlas apmaksāt atkārtoto mācīšanos, tad vienkārši neapmaksā. Nosaka maksu par atkārtotu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu un samazina eksāmenu nekārtošanas atļauto iemeslu skaitu. Tāpēc jau nav jālikvidē skola kā tāda. Bet privātskolas(tāpat kā privātās augstskolas) vispār būtu loģiski no valsts budžeta neatbalstīt. Tālmācība. IZM konstatējusi, ka nav izstrādāti kritēriji. Satriecoši. Šāda tipa apmācība Latvijā tiek veikta jau gadiem, visās šajās mācību iestādēs regulāri notiek akreditācijas, kurās piedalās ministrijas pārstāvji un kuru rezultātā tiek sastādīts oficiāls dokuments, kas atļauj konkrētai mācību iestādei, konkrēto apmācību veikt. Tad pēc kādiem kritērijiem tas tiek darīts? “plānots likumā noteikt, ka Ministru kabinetam jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem tiks noteikts, vai skola drīkst piedāvāt tālmācības programmas.” Birokrātiskā shēma unikāla. Vai nebūtu loģiskāk- izglītības ministrija izstrādā kritērijus izglītības iestādei, MK apstiprina.
    “Vienlaikus profesionālajām izglītības iestādēm iecerēts ļaut īstenot tā sauktās vakarskolu programmas. Tas plānots gan cerībā, ka šāds solis paaugstināšot profesionālo izglītības iestāžu prestižu, gan cerot, ka tādā gadījumā tie, kuri vakara programmā cenšas iegūt vidējo izglītību, turpat varētu apgūt arī kādu profesiju.”
    Atkal jāsaka- satriecoši. Tas tiek plānots cerībā… Tātad reformas tiek plānotas nevis balstoties uz ilglaicīgu pētījumu un secinājumu(kas atkal būtu IZM darbinieku uzdevums) pamata, bet tikai uz cerībām! Kāpēc vakarskola būtu jāpārnes no mācību iestādēm, kurās šāda izglītība tiek veikta tradicionāli jau gadu desmitiem, uz profesionālajām skolām? Kādu profesiju var apgūt vakara programmā un kāpēc tas jādara? Ja pieņemam, ka pēc loģikas vakarskolā mācās tie kas jau kaut kur strādā, tātad viņiem jau ir profesija. Ja viņiem nav kāda līmeņa izglītības diploma, tad to viņi var iegūt jau esošajā sistēmā- vispārējās izglītības diplomu tradicionālajās vakarskolās, vai tālmācībā, bet profesijas diplomu attiecīgo specialitāšu mācību iestāžu neklātienes nodaļās. Tas viss darbojas jau gadu desmitiem, kāpēc jāizgudro velosipēds no jauna? Profesionālajās skolās tiek iegūta tikai zemākā līmeņa profesionālā izglītība. Kāda jēga no tādas jau profesijā strādājošajam? Nevaru iedomāties, kāpēc, lai vakarskolas režīmā iegūtai profesionālajai izglītībai būtu lielāks prestižs kā dienas režīmā iegūtai. Ja iet runa par tiem vakarskolniekiem, kas nestrādā, tad kāpēc viņi nevar mācīties dienas nodaļā, ja vēlas iegūt profesiju? Bez tam tiek piedāvāti bezdarbnieku kursi dažādās pieprasītās specialitātēs, pusotra gada Eiropas fondu finansētās profesijas iegūšanas programmas.
    Savādāk kā par absurdu šos priekšlikumus nosaukt nevaru.

  3. Vai veicot šo vidusskolu reformu, Šadurskim liekas, ka māmiņām sāks dzimt tikai ģēniji? Vienmēr ir bijuši ļoti apdāvināti,gudri bērni, bērni, kas mācas labi un bērni, kam mācības padodās ar grūtībām. Vai K.š. domu lidojums, ka visi bērni 100% pabeigs vidusskolu un atradīs savu vietu dzīvē, vai visi kļūs par izcilībām nav tikai utopisks sapnis? Būtu jau labi, bet dzīvē tā nenotiek. Un ,ja vidusskolas klasē jābūt 25 skolēniem un 2 paralēlklasēm = 50, x 3klasēm = 150, kur tad konkrētajā apvidū ņems tos bērnus – vai no Daugavpils nebūs jābrauc uz Liepāju uz skolu? Lauku apvidos vidusskolu nebūs nemaz.

Draugiem Facebook Twitter Google+