Vakarskolas uz IZM āķa 3

Tuvākajos gados Latvijā vairs nevajadzētu būt vakarskolām, bet tālmācības programmas drīkstētu īstenot tikai skolas, kam to atļāvis Ministru kabinets. Ģimnāziju nosaukumu drīkstētu nest tikai valsts ģimnāzijas, kurām nu būs ļauts skolēnus uzņemt jau no 1. klases.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šādas un vēl citas būtiskas pārmaiņas paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagājušajā nedēļā iesniedza izskatīšanai valdībā. Jau aprakstītais nodoms par skolas gaitām no sešu gadu vecuma (“Atkal virzīs likumu par sešgadniekiem skolā”, “LA”, 14.07.2017.) tātad ir tikai neliela daļa no plānotajām izmaiņām.

Runājot par vakarskolām, IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule skaidro: vispārējās izglītības programmas, kas apgūstamas vakarā un piemērotas strādājošiem cilvēkiem, būs arī turpmāk, taču “tāds skolu tips kā vakarskolas un arī neklātienes vidusskolas vairs nepastāvēs”. Tas nozīmē, ka skolu dibinātājām pašvaldībām līdz 2019. gada 1. jūnijam vakarskolas būs vai nu jālikvidē, vai jāreorganizē, atverot tajās arī dienā apgūstamas izglītības programmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ministrija pamato ieceri? Jau pavasarī rakstīju, ka samērā daudz vakarskolēnu nekārto centralizētos eksāmenus, ir no tiem atbrīvoti vai vienkārši atbirst. Turklāt diezgan daudz skolēnu vairākkārt uzsāk mācības vakarskolā, bet tās tā arī nepabeidz. “Valsts izglītības informācijas sistēmā ir labi redzams, ka ir cilvēki, kas astoņas reizes sāk mācīties un ne reizes mācības nav pabeiguši. Turklāt viņu mācības ilgst tikai pusmēnesi: no 1. septembra līdz 15. septembrim. Mēs saprotam, kādēļ tas tā ir,” nu atzīst E. Papule. Kādā privātajā izglītības iestādē atkārtoti vienā un tajā pašā klasē mācās 97 skolēni, no tiem 47 mācās otro gadu vienā un tajā pašā klasē, bet 50 mācās trīs un vairāk gadus vienā un tajā pašā klasē. Cik naudas skolai pienākas par skolēnu apmācību, tiek aprēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu septembrī, un skola arī par atkritējiem saņem valsts finansējumu par visu mācību gadu. Lai risinātu šo problēmu, iecerēts noteikt, ka par valsts līdzekļiem mācības vidusskolā varēs uzsākt vien divas reizes. Ja abas būs nesekmīgas, valsts par attiecīgās personas mācībām vairs nemaksās.

IZM ieskatā pārmaiņas vakarskolās nepieciešamas arī tāpēc, ka centralizēto eksāmenu rezultāti vakarskolās ir zemāki nekā valstī vidēji, kaut arī šajās skolās pārsvarā ir nelielas klases.

Vienlaikus profesionālajām izglītības iestādēm iecerēts ļaut īstenot tā sauktās vakarskolu programmas. Tas plānots gan cerībā, ka šāds solis paaugstināšot profesionālo izglītības iestāžu prestižu, gan cerot, ka tādā gadījumā tie, kuri vakara programmā cenšas iegūt vidējo izglītību, turpat varētu apgūt arī kādu profesiju.

Jāpiebilst, ka lielākajā daļā pilsētu vakarskolas jau apvienotas ar parastajām skolām, taču salīdzinoši daudz vakarskolu joprojām ir Rīgā, ko tātad šīs izmaiņas skartu visvairāk. Taču galvaspilsētas Izglītības, kultūras un sporta departaments vēl nebija gatavs paust nostāju pret IZM ieceri.

Pārmaiņas gaidāmas arī tālmācībā. Šobrīd tālmācības programmas piedāvā gan pašvaldību vidusskolas, kas īsteno arī “parastās” vispārējās izglītības programmas, gan privātskolas, kurās ir tikai tālmācība. IZM secinājusi, ka patiesībā šobrīd nav noteikts, kuras vispārējās izglītības programmas var īstenot neklātienes vai tālmācības formā un kuras skolas drīkst piedāvāt izglītības ieguvi šādā veidā. Tāpēc plānots likumā noteikt, ka Ministru kabinetam jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem tiks noteikts, vai skola drīkst piedāvāt tālmācības programmas.

Reklāma
Reklāma

Savukārt iecerētās izmaiņas attiecībā uz ģimnāzijām tiek skaidrotas tā: pašvaldību ģimnāziju nosaukums piešķirts arī skolām, kas pēc būtības ir parastas vidusskolas, un nosaukums var maldināt. Toties valsts ģimnāzijās ir paaugstinātas prasības pret izglītības kvalitāti un būtu pareizi, ja augsta līmeņa skolās bērni varētu mācīties jau no 1. klases.

Kā vērtējat IZM ierosinātās pārmaiņas?

Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos: “Esmu aicinājusi pašvaldības izteikt savu viedokli, bet atbildes vēl gaidām. Mani izbrīna, ka IZM rosina būtiskas izmaiņas jautājumos, kas nav vispār apspriesti. Var šaubīties, vai piedāvātie risinājumi ir tie pareizākie. Piemēram, ja vakarskolās ir slikta izglītības kvalitāte vai ir aizdomas par valsts līdzekļu nepamatotu izlietošanu, tad tur ir darbs Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Runājot par eksāmenu rezultātiem, zināms taču, ka vakarskolās mācās vai nu tie, kam arī citās skolās mācībās nav labi gājis, vai strādājoši cilvēki, kam nav daudz laika mācībām. Tomēr cilvēki mācās un iegūst izglītību. Iecerētās pārmaiņas var mazināt izglītības pieejamību un sabiedrības kopējo izglītības līmeni.”

Egils Romanovskis, Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolas direktors: “Domāju, ka manis vadītā vakarskola varētu atvērt arī klases, kur apgūt cita veida programmas, ja būs tāda prasība. Taču viss atkarīgs no tā, vai konkrētajā pilsētā un mikrorajonā šādas klases būs nepieciešamas. Jā, tā ir, ka vakarskolā skolēni vairākkārt uzsāk mācības un tās pamet. Tam ir objektīvi iemesli: piedzimst bērni, darbā rodas tāda situācija, ka nevar mācīties. Kad situācija normalizējas, skolā atgriežas. Piemēram, šogad mums bija 127 12. klases absolventi un 18 no viņiem 12. klasē mācības bija uzsākuši trīs un vairāk reižu. Tomēr mani vairāk uztrauc IZM iecere likvidēt pedagoģiskās korekcijas klases, kas arī paredzēts šajos grozījumos. Mūsu skolā tādas klases ir: tur mācās dažādu vecumu skolēni, kuri vairākas reizes palikuši uz otru gadu. Domāju, ka veiksmīgāk ar viņiem var strādāt, ja viņi ir kopā vienā klasē, bet IZM vēlas, lai viņus integrē “parastajās” klasēs.”