Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: sociālā dienesta darbā – birokrātijas iezīmes, cilvēki alkst sirsnības 16

Kopš aizvadītās nedēļas Lielbritānijas valdībā ir vientulības problēmu ministre. Uzticot šo amatu sporta un pilsoniskās sabiedrības lietu ministra vietniecei Treisijai Kraučai, britu premjere Terēza Meja uzsvēra tehnoloģiju attīstības laikmeta nepatīkamo blakni – strauji pieaug dažādu iemeslu dēļ no cilvēciskas saskarsmes izstumto skaits. Lai gan lielāko tā īpatsvaru veido senioru paaudze un invalīdi, netrūkst arī gados jauno un darbspējīgo. Pēc Sarkanā Krusta un sociālo darbinieku aplēsēm, vientulība nomāc un pazemina dzīves kvalitāti apmēram deviņiem miljoniem Lielbritānijā dzīvojošo, bet divsimt tūkstoši mēnešiem nesazinās ar draugiem un tuviniekiem. Pats pirmais jaunās ministres pienākums būs koordinēt darba grupu, kas izstrādās britu valsts vēsturē pirmo valdības stratēģiju cīņai ar vientulību, pirms tā pārtapusi cilvēku norobežotības epidēmijā. Līdztekus šim plānam nacionālās statistikas pārvaldei jāizveido vientulības mērīšanas metodika, kura ļaus attiecīgajiem dienestiem savlaicīgi pamanīt sociālās izolācijas apdraudētos. Vientulības problēmu mazināšanā praktiski roku pielikušajām sabiedriskajām organizācijām apsolīts valsts finansējums.

Jaunā ministra amata izveidošanu komentējot, Lielbritānijas masu saziņas līdzekļos pirmkārt minēta breksita izraisīta spriedze, kas daļā cilvēku sēj apjukumu un nedrošību. Šim slānim vairojoties, cieš visa sabiedrība – to uzsvērusi arī parlamenta deputāte Džo Koksa, kuru 2016. gada jūnijā liktenīgā britu balsojuma priekšvakarā nogalināja ekstrēmists. Bet “vientulības portfelis” tomēr nav uztverams kā Koksas piemiņas iedzīvinājums. Titulēti sabiedrības pētnieki saka: ir pēdējais brīdis meklēt un izmantot visus iespējamos līdzekļus cilvēku saskarsmes bagātināšanai.

Latvijā vientulības nomāktie, šķiet, pagaidām nav apzināti. Bet pašnāvību cipars – 364 pērn sev dzīvību atņēmušie – ir skaļš trauksmes zvans par novārtā atstātām problēmām. Mērķtiecīgi darbojoties, varam panākt satiksmes negadījumu upuru skaita samazinājumu. Bet ar dzīvi labprātīgi beigt izlēmušajiem diemžēl ierindojamies Eiropas spicē, tūlīt aiz pirmo vietu ieņēmušās Lietuvas. Medicīnas un sociālo jomu speciālisti ir vienisprātis, ka pašnāvības iemeslu galvgalī liekama savlaicīgi neatpazīta un neārstēta depresija. Līdz tai dažādi apstākļi – straujais ikdienas ritms, konkurence, ģimenes lomas vājināšanās utt. – mūsdienās aizved arvien vairāk cilvēku. Būtu maldīgi uzskatīt, ka depresija piemeklē tikai likteņa sistos. To pazīst arī daudz sasniegušie un laimes lutekļos ierindotie.

Jauno ministri nominējot, britu premjere cita starpā sacīja, ka sociālās aprūpes stiprināšana vien nespēs mazināt vientuļnieku pulku. Gluži objektīvi sociālā dienesta darbinieku veikumam piemīt birokrātijas iezīmes, bet cilvēki alkst sirsnības. Bez šaubām, tā ir visiedarbīgākā vakcīna pret mūsdienu epidēmijām, kuru apkarošanai acīmredzot citas arī nebūs.

Saistītie raksti
LA.lv