×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
28. janvāris, 2018
Drukāt

Monika Zīle: sociālā dienesta darbā – birokrātijas iezīmes, cilvēki alkst sirsnības (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Monika Zīle

Kopš aizvadītās nedēļas Lielbritānijas valdībā ir vientulības problēmu ministre. Uzticot šo amatu sporta un pilsoniskās sabiedrības lietu ministra vietniecei Treisijai Kraučai, britu premjere Terēza Meja uzsvēra tehnoloģiju attīstības laikmeta nepatīkamo blakni – strauji pieaug dažādu iemeslu dēļ no cilvēciskas saskarsmes izstumto skaits. Lai gan lielāko tā īpatsvaru veido senioru paaudze un invalīdi, netrūkst arī gados jauno un darbspējīgo. Pēc Sarkanā Krusta un sociālo darbinieku aplēsēm, vientulība nomāc un pazemina dzīves kvalitāti apmēram deviņiem miljoniem Lielbritānijā dzīvojošo, bet divsimt tūkstoši mēnešiem nesazinās ar draugiem un tuviniekiem. Pats pirmais jaunās ministres pienākums būs koordinēt darba grupu, kas izstrādās britu valsts vēsturē pirmo valdības stratēģiju cīņai ar vientulību, pirms tā pārtapusi cilvēku norobežotības epidēmijā. Līdztekus šim plānam nacionālās statistikas pārvaldei jāizveido vientulības mērīšanas metodika, kura ļaus attiecīgajiem dienestiem savlaicīgi pamanīt sociālās izolācijas apdraudētos. Vientulības problēmu mazināšanā praktiski roku pielikušajām sabiedriskajām organizācijām apsolīts valsts finansējums.

Jaunā ministra amata izveidošanu komentējot, Lielbritānijas masu saziņas līdzekļos pirmkārt minēta breksita izraisīta spriedze, kas daļā cilvēku sēj apjukumu un nedrošību. Šim slānim vairojoties, cieš visa sabiedrība – to uzsvērusi arī parlamenta deputāte Džo Koksa, kuru 2016. gada jūnijā liktenīgā britu balsojuma priekšvakarā nogalināja ekstrēmists. Bet “vientulības portfelis” tomēr nav uztverams kā Koksas piemiņas iedzīvinājums. Titulēti sabiedrības pētnieki saka: ir pēdējais brīdis meklēt un izmantot visus iespējamos līdzekļus cilvēku saskarsmes bagātināšanai.

Latvijā vientulības nomāktie, šķiet, pagaidām nav apzināti. Bet pašnāvību cipars – 364 pērn sev dzīvību atņēmušie – ir skaļš trauksmes zvans par novārtā atstātām problēmām. Mērķtiecīgi darbojoties, varam panākt satiksmes negadījumu upuru skaita samazinājumu. Bet ar dzīvi labprātīgi beigt izlēmušajiem diemžēl ierindojamies Eiropas spicē, tūlīt aiz pirmo vietu ieņēmušās Lietuvas. Medicīnas un sociālo jomu speciālisti ir vienisprātis, ka pašnāvības iemeslu galvgalī liekama savlaicīgi neatpazīta un neārstēta depresija. Līdz tai dažādi apstākļi – straujais ikdienas ritms, konkurence, ģimenes lomas vājināšanās utt. – mūsdienās aizved arvien vairāk cilvēku. Būtu maldīgi uzskatīt, ka depresija piemeklē tikai likteņa sistos. To pazīst arī daudz sasniegušie un laimes lutekļos ierindotie.

Jauno ministri nominējot, britu premjere cita starpā sacīja, ka sociālās aprūpes stiprināšana vien nespēs mazināt vientuļnieku pulku. Gluži objektīvi sociālā dienesta darbinieku veikumam piemīt birokrātijas iezīmes, bet cilvēki alkst sirsnības. Bez šaubām, tā ir visiedarbīgākā vakcīna pret mūsdienu epidēmijām, kuru apkarošanai acīmredzot citas arī nebūs.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Monika Zīle, visu lietu un viedokļu eksperte! Varbūt pastrādā vienu nedēļu par sociālo darbinieci?

  2. Vientulība laukos bieži vien ir traģēdija, jo neviens par tevi pat nepainteresējas. Ja tu nestāvi ar izstieptu roku pie sociālā darbinieka, tad tevis nav.Dzīvojam laukos un esam to izjutuši. Pašvaldībai esam tik, lai 1reizi gadā nomaksātu īpašuma nodokli, ja nē, būs sankcijas. Protams, tas atkarīgs no cilvēka, kas ir sociālais darbinieks un pašvaldības vadītājs. Ar skaudību redzam, ka ir pašvaldības, kur ar vienkāršu cilvēcību viss ir kārtībā.

  3. Kādam vientulība ir problēma, citam Dieva dāvana. Kā lai izvērtē? Jauksimies cilvēku dzīvēs?

  4. Vientuļais ceļinieks Atbildēt

    Vientulība taču ir skaista.Neviena netraucēts vari noskatīties kā pārējie skraida,vārās neparko,no niekiem taisa traģēdijas.Ha ha ha.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+