Foto – Shutterstock

Meiteņu vakcinācija – bīstama? 17

Nenormāls svara pieaugums, mēnešreižu izbeigšanās un priekšlaicīga menopauze – par šādām veselības pārmaiņām pēc vakcinēšanās pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) pusaudzes vecumā dokumentālajā filmā “Ietekmētā medicīna” (Francija, 2014) stāsta kāda nu jau pieaugusi sieviete. Filmu, kas atklāj vakcīnas ražotāja – farmācijas giganta “Merck Sharp & Dohme” – medikamentu, iespējams, ne vienmēr taisnos ceļus līdz pacientiem, otrdienas vakarā demonstrēja Latvijas Televīzija, izraisot viļņošanos sabiedrībā, tostarp “Latvijas Avīzes” lasītāju vidū. Proti, arī Latvijā vakcinācija pret HPV ir valsts imunizācijas programmā – pret šo vīrusu potē 12 gadus vecas meitenes nolūkā novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi. Latvijas speciālistu vidū dominē dažādi viedokļi – vieni teic, ka vakcīnu sniegtais ieguvums atsver risku, citi – ka vakcinācijai nav jānotiek pēc ganāmpulka principa.

Reklāma
Reklāma

Peļņa ar politiķu atbalstu

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Dokumentālās filmas “Ietekmētā medicīna” centrā ir uzņēmuma “Merck” bijušā darbinieka Bernāra Dalberga stāsts – strādājot uzņēmumā, viņš pieredzējis tādas lietas, ka pēc atlaišanas par tām vairs neesot spējis klusēt: HPV vakcīnas “Gardasil” (Eiropā reģistrēta arī ar nosaukumu “Silgard”) straujais uzvaras gājiens, iekarojot stabilu vietu gan ASV, gan daudzu Eiropas valstu vakcinācijas programmās, bijis iespējams, pateicoties iespaidīgam visaugstākā līmeņa politiskajam lobijam. Vienlaikus ignorētas ekspertu iebildes – vakcīna ir nepietiekami izpētīta, ne visi pētījumi notikuši korekti un ne vienmēr to rezultāti sasnieguši sabiedrību. Tikai pēc vakcīnas nonākšanas tirgū un tad, kad to jau sākts izmantot, daudzām meitenēm novērotas smagas blakusparādības, to vidū pāragra menopauze un neauglība, un arī vesela virkne citu smagu simptomu un sindromu. Tomēr reklāmas saukļi, kas aicina pasargāt bērnus no vēža, arvien nomākuši speciālistu protestus.

Latvijā – divu ražotāju vakcīnas

Kā liecina Zāļu valsts aģentūras sniegtā informācija, Latvijā reģistrētas un gan bērnu, gan pieaugušo vakcinācijai tiek izmantotas divu firmu vakcīnas pret HPV – jau pieminētā “Merck” ražotā “Gardasil/Silgard” un “GlaxoSmithKline” vakcīna “Cervarix”. Pēdējos 6 – 7 gados lietota pamatā otrā, jo valsts izsludinātajā iepirkumu konkursā par vakcīnas iepirkumu 12 gadu vecu meiteņu vakcinācijai uzvarējis “Glaxo” zemākās cenas piedāvājums, “Latvijas Avīzei” pastāstīja “Merck” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Imants Sinka. Komentējot filmā pausto, viņš izteicās, ka tā ir sagrozīta informācija, ko sniedzis no uzņēmuma atlaists un par to apvainojies bijušais darbinieks. “Pasaule ir sadalījusies divās nometnēs – viena ir par vakcināciju, otra pret. Tie, kuri ir pret, izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai aizstāvētu savu viedokli,” viņš teica, piemetinot, ka abas savas meitas ir vakcinējis un iesakot ieskatīties Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas pērnā gada novembra ziņojumā par HPV vakcīnu drošumu. Izvērtējot zinātniskos pierādījumus par dažādu blakņu varbūtējo saistību ar pretvēža poti, komiteja nonākusi pie slēdziena, ka vakcīnu sniegtais ieguvums atsver risku.

Aicina neklausīties saukļos

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret HPV valsts imunizācijas programmā ietverta kopš 2010. gada. Sākotnēji meitenēm bija jāsaņem trīs potes, taču pērn ar valdības lēmumu shēmu mainīja – tagad imunitātes iegūšanai jāpotējas tikai divreiz. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule izmaiņas pamato ar jaunākajiem atklājumiem, proti, noskaidrots, ka meitenēm pietiekama imunitāte iestājas jau pēc divu devu saņemšanas (pieaugušām sievietēm joprojām injicē trīs devas, taču pieaugušo vakcinācija nenotiek par valsts naudu). D. Matules praksē tiek izmantota galvenokārt “Glaxo” ražotā vakcīna, “Merck” – vien ap 5% gadījumu, nevienai pacientei nekādas blaknes neesot novērotas.

Ģimenes ārste Ilze Aizsilniece savukārt atgādina, ka jau pirms gadiem desmit izteica iebildes pret patosu, ar kādu pretvēža vakcīnas parādīšanās tika apsveikta ārstu un veselības aprūpes sistēmas toreizējo vadītāju vidū, un ieteica nogaidīt, līdz par to būs vairāk atbilžu nekā jautājumu. Arī tagad situācija neesot daudz mainījusies – potēšanas efekts esot nosacīts, jo “Glaxo” vakcīna pasargā tikai pret divu, bet “Merck” – pret četru veidu vīrusa apakštipiem, taču kopumā to ir daudz vairāk un, kurš veicinās vēža attīstību, nevar prognozēt. Dzemdes kakla vēža gadījumā daudz efektīvāka un lētāka prevencijas metode esot skrīnings.

Atbildot uz jautājumu, ko iesākt vecākiem, kuri ir izvēles priekšā – vakcinēt vai nevakcinēt meitas (visas meitenes, kuras sasniegušas attiecīgo vecumu, no skolas medmāsām saņem vecākiem adresētas vēstules ar aicinājumu potēties), Aizsilniece ieteica nebaidīties domāt līdzi, nesekot saukļiem un atbildīgi izturēties pret savu veselību: “Nesaku, ka nevajag potēties, taču vakcinācijai nav jānotiek pēc ganāmpulka principa. Katrs cilvēks tomēr ir atšķirīgs, un viņa individualitātei jāpievērš uzmanība arī ārstiem.”

Medijos jau iepriekš vēstīts, ka vakcinācijas pretinieku viedokļi vairo meiteņu vecāku atturīgo attieksmi un tas atspoguļojas arī statistikā: 2011. gadā vakcinēti 63% 12 gadu veco meiteņu, bet 2014. gadā jau mazāk – 54%, ziņo lsm.lv.

UZZIŅA

 Zāļu lieltirgotavas Latvijā 2015. gadā pārdevušas 8585 papilomas vīrusu vakcīnas devas.

 No 2010. līdz 2015. gada beigām par papilomas vīrusu vakcīnu saņemti 11 ziņojumi par šādiem novērojumiem:

* stomatīts – 1 gadījums

* zāļu dokumentācijā paredzētas alerģiskas reakcijas – 
3 gadījumi

* neparedzēta alerģiska reakcija (23 dienas pēc vakcinācijas) – 1 gadījums

Reklāma
Reklāma

* reakcija pret injekcijas adatu/ psihogēna – 3 gadījumi

* reakcija injekcijas vietā (sāpes, eritēma) – 1 gadījums

* ziņojumi ar nepietiekamu informāciju, lai varētu saistīt ar vakcīnas lietošanu – 2 gadījumi

Dati: Zāļu valsts aģentūra