Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. oktobris, 2012
Drukāt

Vāks priekšlikumus zemes efektīvākai izmantošanai


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma vienojušies par Valsts zemes fonda izveidošanu. Abu 10. oktobrī parakstītais un ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski trijatā apspriestais rīkojums paredz, ka līdz 2013. gada 1. jūnijam Zemkopības ministrijai jāsagatavo priekšlikumi, kāds būtu nepieciešamais likumprojekts šāda fonda dibināšanai.


 

Mērķis – veicināt zemes izmantošanu

Valsts prezidenta preses dienestā vēsta, ka, pēc An-dra Bērziņa domām, Valsts zemes fonds jāveido, lai veicinātu lauksaimnieciski izmantojamās zemes racionālu izmantošanu un aizsardzību. Citstarp – stingrāku aizsardzību pret valsts zemes iztirgošanu ārzemniekiem, par ko Valsts prezidentam pastāvīgi pauž satraukumu lauku iedzīvotāji. Ārzemnieku iespiešanās samazina mūsu zemnieku iespējas paplašināt savu saimniecību platības.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma apliecina, ka priekšlikumu sagatavošanā ministrija sadarbosies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministriju un, ja būs nepieciešams, arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Taču priekšlikumus varot iesniegt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, zemnieku saimniecību īpašnieki, būtībā ikviens Latvijas iedzīvotājs. Viņasprāt, neatrisināto problēmu loks ir ļoti plašs – sākot ar instrumentiem, kas saistīti ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas produktivitātes celšanu lauksaimnieciskajā darbībā un beidzot ar zemes īpašumu precīzu uzskaiti un atbilstību tās reālajai izmantošanai dabā.

 

Par fondu vēl maz zināms

Zemkopības ministre atzīst, ka pagaidām vēl esot pāragri runāt, kāds varētu būt jaunveidojamais Valsts zemes fonds un kuras valsts pārvaldes iestādes paspārnē tas darbotos. Priekšlikumu apkopošanas un sagatavošanas gaitā tikšot aplūkoti dažādi risinājumi, tostarp citu ES dalībvalstu pieredze.

Līdz nākamā gada vidum ministrijas speciālisti mēģināšot tikt skaidrībā, kā Valsts zemes fonds varētu nopirkt lauksaimniecībā izmantojamu zemi un ko ar to iesākt turpmāk – pārdot, iznomāt vai nodot lietošanā lauksaimniekiem, kuriem tā vajadzīga lauksaimniecības produkcijas ražošanā.

Tāpat ministrijā izspriedīšot, kādi pasākumi no valsts puses vēl nepieciešami, lai veicinātu zemes saimniecisku izmantošanu.

“Es gribētu panākt, lai ikviens lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārs dotu atdevi, jo tikai tā var vairot zemnieku personīgo un sabiedrības labklājību kopumā,” spriež Laimdota Straujuma.

 

Spriedīšot arī par ārzemniekiem

Uz jautājumu, kā ministrijā domā ierobežot zemes iztirgošanu ārzemniekiem, Laimdota Straujuma atbild izvairīgi. “Arī par to spriedīsim,” viņa saka.

Kā zināms, Zemkopības ministrija panāca, ka vēl uz trim gadiem – līdz 2014. gada 30. aprīlim – ES dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām aizliegts iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi un mežus.

Taču, pēc lauksaimnieku atzinuma, zemes reformas likumos saglabātās dažnedažādās atrunas ārzemniekiem ne agrāk, ne pašlaik nerada nekādus šķēršļus zemes pirkšanai. Turklāt pašreizējie īpašnieki, kuri vārdos gan runā par tēvu sviedriem slacītās zemes dārgumu, pie pirmās izdevības pārdod to ārzemniekam, kurš samaksā vairāk.

Zemkopības ministre atzīst, ka būšot jādomā par iedarbīgākiem risinājumiem, kā ierobežot ārzemnieku iespiešanos Latvijas zemes tirgū. Uz jautājumu, vai Valsts zemes fonds spēs “pārtrumpot” ārzemniekus, piesolot par zemi vairāk nekā viņi, ministre atbild:

“Ne vienmēr zemes īpašnieki vēlas savu zemi pārdot, tāpēc valstij jāpiedāvā viņiem dažādi instrumenti, lai veicinātu viņu iesaistīšanu zemes saimnieciskā izmantošanā.”

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka šāda fonda veidošana ir atbalstāma.

Viens no šā fonda uzdevumiem, viņaprāt, būtu novērst lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību sadrumstalotību, kas radusies zemes reformas gaitā, mainoties īpašuma tiesībām, un kas veicina zemes nesaimniecisku izmantošanu.

Lielas zemes platības netiek apstrādātas, pamazām aizaugot ar krūmiem. Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) pagājušā gada datiem, Latvijā ir 2 430 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tām neapstrādāti 368 900 hektāri,
nekopti – 316 341 hektārs, aizauguši – 49 710 hektāri. Mārtiņš Lazdovskis pieļauj, ka šā fonda pārziņā varētu nodot, piemēram, tās zemes platības, kas bija paredzētas zemes reformas pabeigšanai un kas paliktu pāri, tiklīdz būs apmierināti pēdējo aptuveni 200 bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi.

 

Galvenais jautājums – nauda

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs gan atzīst, ka ar tām vien Valsts zemes fondam varētu nepietikt, tāpēc ka visi labākie zemes gabali, kas bija paredzēti bijušo īpašnieku un viņu mantinieku pieprasījumu apmierināšanai, jau ir izķerti. Atlikušas vien strēmeles, atgriezumi, slīkšņas, kas nevienam nav vajadzīgi. “Ja zeme būtu jāpērk, tad galvenais jautājums būs – vai valstij būs naudas šiem pirkumiem. Ar dažiem desmitiem vai simtiem tūkstošu latu, lai fondam patiešām būtu reāla ietekme tirgū un lai zeme tiktu racionālāk izmantota, var nepietikt,” spriež Mārtiņš Lazdovskis.

Agronoms, Naukšēnu novada domes deputāts un SIA “Naukšēni” valdes pārstāvis Visvaldis Skujiņš domā, ka šādu fondu var izveidot, ja ir skaidri zināms, kādas zemes platības tas pārņems, kā tās turpmāk tiks izmantotas. Viņaprāt, Naukšēnu novadā, tāpat citos Vidzemes vai Zemgales novados, kur zemnieki saimnieko gana sparīgi, nav ļoti lielu neapstrādātas zemes platību. “Ja kaut kur ir, tad tie ir pushektāru vai pāris hektāru gabaliņi, ar kuriem nekādu fondu nevar radīt. Tāpat būtu jātiek skaidrībā, kā veidosies fonds, – neizmantotā zeme tiks atpirkta vai ar likumu pārņemta valsts pārvaldījumā,” saka Visvaldis Skujiņš.

 

Gadiem viļā 
to pašu ideju

Mārtiņš Lazdovskis atzīst, ka par nepieciešamību novērst zemes nesaimniecisku izmantošanu ir krustām šķērsām spriests jau vismaz četrus aizvadītos gadus.

“Taču tālāk par spriešanu neesam tikuši, daudzas brīnišķīgas idejas vienmēr atdūrušās pret vienu un to pašu jautājumu – kur ņemt naudu to īstenošanai,” viņš piebilst.

Viena no šādām idejām ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais un jau pagājušā gada vasarā valdībai iesniegtais zemes pārvaldības likuma projekts. Kaut arī likumprojekts iestrēdzis valdības kabinetos, tā mērķis ir tas pats, uz ko aicina tiekties Valsts prezidents, – veicināt zemes lietderīgu izmantošanu un aizsardzību.

Arī šajā likumprojektā runāts par valsts pārraudzīta zemes fonda dibināšanu. Šis likumprojekts savukārt ir viens no pasākumiem, kas tika ieplānots pirms četriem gadiem valdības apstiprinātajā dokumentā “Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014. gadam”. Arī tur atklātas un uzskaitītas tās pašas zemes nesaimnieciskas izmantošanas problēmas: lauksaimniecības zemes aizaugšana, auglības samazināšanās, nevērtīgu meža platību palielināšanās, zemes iztirgošana ārzemniekiem un citas.

 

Ministrijās 
nespēj vienoties

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības lietās Ilona Raugze stāsta, ka atbalsta ierosmi veicināt lauksaimniecības zemes izmantošanu, kā instrumentu izmantojot Valsts zemes fondu.

Viņasprāt, vajadzība pēc tā noteikti būtu, tāpēc ka pašlaik vietējie zemnieki, kuri gribētu paplašināties, spiesti nomāt zemi no īpašniekiem, kuri to paši negrib vai nespēj apstrādāt.

Ministrijas pārstāve atklāj, ka, sākot darbu pie zemes pārvaldības likumprojekta, vērtēja arī citu valstu pieredzi valsts zemes un pēc zemes reformas pabeigšanas pāri palikušās zemes izmantošanā.

Vairākās valstīs šādi zemes fondi darbojas kā atsevišķi institūti jeb zemes bankas, kas pērk, pārdod, nomā un iznomā zemi, lai nodrošinātu tās lietderīgu izmantošanu. Tomēr zemes pārvaldības likuma projekta sagatavošanas darba grupā, kurā piedalījās gan ministrijas, gan citu valsts pārvaldes iestāžu, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, piedāvājums veidot līdzīgu Latvijā tika noraidīts.

 

Visu varu pašvaldībām!

“Tas zemes fonds, kuru paredzēts veidot zemes pārvaldības likuma kontekstā, pašlaik iecerēts citam mērķim – lai ar to rīkotos vietējās pašvaldībās, nodrošinot infrastruktūru un piekļuvi nekustamiem īpašumiem, nodrošinātu vides aizsardzību, risinātu dalīto īpašumu problēmas, kā arī mazinātu zemes īpašumu sadrumstalotību,” saka ministrijas amatpersona.

Pēc viņas domām, lauksaimnieki jau pašlaik saskaras ar šo zemes sadrumstalotības problēmu – zemes gabaliņi ir pārāk mazi, izkaisīti pa dažādiem pagastu stūriem, tāpēc tos apstrādāt nav izdevīgi.

 

Divi zābaki vienā kājā

Arī Ilona Raugze atzīst, ka galvenais priekšnoteikums Valsts zemes fonda izveidošanai ir finanšu resursi zemes pirkšanai. Tā kā liekas naudas valstij nav, viņa uzskata, ka zemes fonda veidošanu un pārvaldību varētu pildīt arī pašvaldības. Turklāt pēc zemes reformas noslēguma pāri paliks pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai tā būtu labs sākuma kapitāls šā fonda izveidošanai.

Ministrijas pārstāve uzskata, ka Zemkopības ministrijas priekšlikums par Valsts zemes fonda veidošanu prātīgāk būtu iekļaujams Zemes pārvaldības likumprojektā, jo diezin vai ir liela jēga izdot divus likumus zemes pārvaldības jomā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+