Lasītāju viedokļi

Aigars Kalvītis: Valda blēdīgums, stagnācija, miers un garlaicība 24

Foto – LETA

Ko ekspremjeri vēlētos paveikt valsts un sabiedrības labā?

Politiskajā piedāvājumā parādījusies ideja par vairāku ekspremjeru atgriešanos aktīvajā politikā. Tāpēc aptaujā skaidroju, vai ir kādas būtiskas lietas, ko kādreizējie valdības vadītāji vēlētos paveikt valsts labā un vai to paveikšanai nepieciešama atgriešanās politikā.

Valdis Birkavs 
(premjers no 3.08.1993. līdz 15.09.1994.): 
“Divpadsmit gadus es esmu bijis politikā un divpadsmit gadus pēc politikas esmu studējis citu valstu pieredzi, kā arī dalījies ar savu politisko pieredzi. Ja man kāds prasa padomu, tad es viņam to neliedzu, taču pats politikā, protams, neatgriezīšos.

Protams, ka to cilvēku pieredze, kas ir strādājuši valdībā, var būt ļoti noderīga. Katrā ziņā Latvijā pietrūkst tādu institūtu, kas ļauj izmantot to cilvēku pieredzi, kuri ir bijuši valdībā, kuri ir pieļāvuši kļūdas un mācījušies no tā, kā arī spēj paskatīties uz pašreizējo situāciju. Katrs, kurš pirmo reizi nāk pie varas, runā, ka sākas jauna ēra, lai gan viss, kas tiek darīts, ir labi aizmirsts vecais vai arī jaunie spēki atkārto vecās kļūdas.”

Māris Gailis 
(premjers no 15.09.1994. līdz 21.12.1995.): 
”Es vienā laidā strādāju valsts labā. Celtniecība tiek veikta un viss kas cits tiek darīts valsts labā. Strādā Žaņa Lipkes memoriāls, kas man liekas diezgan liels pienesums Latvijas atpazīstamības nostiprināšanā. Man ir arī tālejoši nākotnes plāni, bet tie nekādi nav saistīti ar politiku. Tomēr, ja veidojas ekspremjeru partija, kur iet vairāki pieredzējuši politiķi, tad mēs no Premjeru kluba, kāds mums ir, esam ar abām rokām par saviem kolēģiem. Es ceru, ka viss būs kārtībā, jo viņi ir pieredzējuši, atbildīgi, gudri un godīgi cilvēki, – lai viņi darbojas. Pašam man nav ne mazākās intereses atgriezties politikā.”

Aigars Kalvītis 
(premjers no 2.12.2004. līdz 20.12.2007.): 
”Pirmkārt, es domāju, ka šobrīd Latvijai vajadzīgs straujāks attīstības temps. Ir sajūta, ka šajā brīdī uzņēmējdarbībā valda blēdīgums, stagnācija, miers, garlaicība. Patiesībā galvenais, kādēļ mēs veidojām Latvijas valsti, bija tas, lai sasniegtu Eiropas Savienības labklājības līmeni, taču līdz šim tas attālinās ar katru dienu. Mums vajag sasniegt Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni pēc iespējas ātrāk, jo tas palīdzēs atrisināt daudzas esošās problēmas, piemēram, cilvēku izbraukšanu no valsts. Manuprāt, daudzās likumdošanas jomās ir pieļautas vairākas paviršības vai nepārdomātas rīcības, kas ietekmē valsts ekonomisko vidi un to, kādēļ Latvija nav attīstījusies.”

Ivars Godmanis 
(premjers no 7.05.1990. līdz 3.08.1993.; no 20.12.2007. līdz 12.03.2009.): 
”Es gribētu izmantot savu piecu gadu pieredzi Eiroparlamenta budžeta komitejā. Man ir nedaudz cita nostāja nekā esošajam finanšu ministram un viņa paustajai nostājai par nodokļu paaugstināšanu. Es domāju, ka nodokļi nav jāpaaugstina, bet jāliek tos maksāt visiem, tajā skaitā ofšoriem, kuri faktiski nodokļus nemaksā. Otra lieta, mums būtu jāatrod iespēja, kā atbalstīt tos uzņēmējus, kas strādā vietējā tirgū. Tāpat tiek atlikti arī izglītības, veselības aprūpes, sociālo garantiju un reģionālās attīstības jautājumi. Šīs visas problēmas nevar atrisināt īstermiņā, jo tām nav ātru risinājumu, taču, ilgi un cītīgi darbojoties, mēs varam uzlabot situāciju. Pēdējo desmit gadu laikā esam cēluši savu labklājību, taču līdz Eiropas līmenim mums vēl trūkst trīsdesmit procentu un, ja mēs tagad apstāsimies, nonāksim situācijā, ka aizbrauks vēl vairāk cilvēku. Mums šī plūsma ir jāapstādina, un to var izdarīt, tikai ceļot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni – tas ir iespējams, ja ļoti strādā.”

LA.lv