Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. augusts, 2013
Drukāt

Valdība apstiprina izmaiņas Darba likumā; samazinās pieļaujamo virsstundu skaitu

LETALETA

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, tostarp izmaiņas pieļaujamo virsstundu skaitā, atvaļinājuma naudas izmaksā un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, kā arī nakts darbinieku nodarbināšanā un kolektīvās atlaišanas kārtībā.

Likumā paredzēti vairāk nekā 20 grozījumi, kas skars gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Tie vēl jāapstiprina Saeimā.

Pirmkārt, plānots pagarināt uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma maksimālo termiņu no trim uz pieciem gadiem.

Tāpat paredzētas izmaiņas virsstundu uzskaites kārtībā un kopējo pieļaujamo virsstundu skaita neliela samazināšana. Darbinieku virsstundu darbā varēs nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā, pieļaujot, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā mazāk. Šobrīd darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 144 virsstundām četru mēnešu periodā.

Darba likumā iecerēts iekļaut aizliegumu nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu.

Paredzēts arī no 45 uz 30 dienām saīsināt laiku, kurā darba devējs, kas plānojis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas. Tāpat plānots noteikt darba devējam par pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru viņš ir atstādināts no darba.

Likumu iecerēts papildināt arī ar elastīgākiem noteikumiem atvaļinājuma naudas izmaksai. Plānots, ka pēc darba devēja un darba ņēmēja vienošanās to varēs izmaksāt ne tikai pirms atvaļinājuma, bet arī vēlāk – tā laikā vai pēc tā, bet ne retāk kā vienu vai divas reizes mēnesī. Tāpat paredzēti grozījumi Darba likumā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad viņam nav bijusi iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Savukārt, lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba, piemēram, pārejoša darba nespēja vai dzemdību atvaļinājums, ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības, plānots pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Vienlaikus iecerēts no viena gada līdz vienam mēnesim saīsināt termiņu, kurā darbinieks var prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu.

Šobrīd likumā noteikts, ka darba devējam ir jāparedz īpaša aizsardzība darbiniecei, kura baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā. Grozījumi paredz ierobežot šo darba devēja pienākumu laikā, nosakot, ka tas jādara ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Likumprojektā būtiski samazināts asins vai asins komponentu donoriem piešķiramo apmaksāto brīvdienu skaitu. Šobrīd darbinieks, kurš vienlaicīgi ir gan asins, gan asins komponentu donors, var iegūt tiesības uz vairāk nekā trīs nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu. Kā skaidro LM, tas rada būtiskus izdevumus darba devējam, tāpēc plānots noteikt pienākumu darba devējam apmaksāt ne mazāk kā piecas papildu atpūtas dienas kalendārā gada laikā, pārējās nodrošinot neapmaksātas. Paredzēts, ka konkrēti šī norma stāsies spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.

Tāpat likums tiks papildināts ar pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu, tādējādi nodrošinot iespēju precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona.

Paredzēts arī uzlikt pienākumu darba devējam nodrošināt ar darbiniekiem noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un tūlītēju uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām pārbaužu laikā, tādējādi samazinot darba devēja iespējas krāpties, sagatavojot dokumentus pēc pārbaudes ar atpakaļejošu datumu.

Likumā paredzēti vēl vairāki grozījumi, kurus izstrādājusi LM sadarbībā ar sociālajiem parteriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).

Kā norāda LM, sociālie partneri kopumā atbalsta likumprojektu un tā turpmāko virzību, vienlaikus izsakot atsevišķus iebildumus un priekšlikumus par likumprojektu. Tomēr vairums LDDK un LBAS pārstāvju izteikto priekšlikumu ir ņemts vērā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+