Valdība atbalsta 2019.gada budžetu 0
Izskatot jautājumu par 2019.gada budžetu, otrdien Ministru kabinetā virkne nozaru ministru pauda gandarījumu par atvēlētajiem papildu līdzekļiem budžetā, vienlaikus norādot uz bažām par papildu tēriņiem 2020.gadā.
Šogad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šā gada budžets, salīdzinot ar 2018.gadu, ir audzis par 430 miljoniem eiro.
Premjers atgādināja, ka šis ir tehnisks budžets, kurā tiek pildīti iepriekš dotie solījumi, tomēr valdība spējusi ievērot budžeta deficīta prasības. Tajā pašā laikā Kariņš brīdināja, ka 2020.gada budžetā jau ir apsolīti papildu 87 miljoni eiro.
“Esam mantojuši nesaimniecisku budžetu, tāpēc 2020.gada budžeta izstrāde būs izaicinājums, jo būs jaunas vajadzības un prasības. Tāpēc katram ministram ir pienākums revidēt savas ministrijas tēriņus,” sacīja Ministru prezidents.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda gandarījumu, ka 2019.gadā aizsardzībai valsts budžetā tiek atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus paužot cerību, ka 2020.gada budžetā dažādu iniciatīvu īstenošanai būs vairāk naudas.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) teica atzinīgus vārdus par papildu finansējumu viņas uzraudzītajai nozarei. Tajā pašā laikā ministre norādīja, ka, veidojot 2020.gada budžetu, viņa neatkāpsies un pieprasīs finansējuma pieaugumu veselības nozarei.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda pārliecību, ka turpmāk aktīvāk jāinvestē izglītībā, un finansējumu šai jomai varētu rast, apkarojot ēnu ekonomiku un ekonomiskos noziegumus. “Tieslietu ministrija veiks visus ieguldījumus, lai to nodrošinātu, bet pirms tam jāuzlabo tieslietu sistēmas efektivitāte,” uzsvēra Bordāns.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piebilda, ka 2019.gada budžets ļaus veicināt uzņēmējdarbības vidi, būs iespēja turpināt pirmā mājokļa iegādes programmu ģimenēm ar bērniem un virkni citu pasākumu. Tāpat ministrs norādīja, ka viņa vadītā ministrija patlaban apzina valsts dzīvojamo fondu, lai veidotu atbilstošu mājokļa politiku.
Savukārt gandarījumu par finansējumu atalgojuma pieaugumam iekšlietu jomā strādājošajiem pauda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Tāpat ministrs norādīja uz nepieciešamību valstij iekasēt vairāk naudas, kas iespējams, apkarojot ēnu ekonomiku un organizēto noziedzību.
Valdība atbalsta 2019.gada budžetu
Otrdien Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un lēma to nodot apstiprināšanai Saeimā.
2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.
Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai.
Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu.
Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019.gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
Papildus trīs miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
Trīs miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.
2019.gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
“Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019.gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos. Vienlaikus aktīva diskusija bija par pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu kopā ar speciālo dotāciju proporciju kopbudžeta nodokļu ieņēmumos un pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2019.gadā,” atzina ministrijā.
2019.gada pagaidu budžeta pamatprincipos noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Savukārt valsts budžetā 2019.gadam tiek nodrošināts pašvaldībām, ka pašvaldību budžetos garantētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju nav mazāki kā 1,47 miljardu eiro apmērā, atbilstoši no 2019.gada 1.janvāra noteiktajam apjomam sadalījumā pa pašvaldībām, kas nodrošina visām pašvaldībām izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu pret 2018.gadu.
FM uzsvēra, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 100% apmērā, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem pašvaldību budžetos.
Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt piektdien, 8.martā.
