Latvijā
Politika

Valdība atbalsta kopumā 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā 24


Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (no kreisās), Saeimas deputāts Rihards Kols, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirms koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes par ārkārtas Ministru kabineta sēdes darba kārtību, kurā ministriem jāvienojas par pozīciju bēgļu jautājumā.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (no kreisās), Saeimas deputāts Rihards Kols, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pirms koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes par ārkārtas Ministru kabineta sēdes darba kārtību, kurā ministriem jāvienojas par pozīciju bēgļu jautājumā.
Foto – LETA

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstījusi Latvijas pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kas cita starpā paredz kopumā 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Par Latvijas pozīciju balsojuši visi “Vienotības” ministri, bet no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem pret bijis tikai veselības ministrs Guntis Belēvičs. Nacionālās apvienības ministri nav atbalstījuši Latvijas pozīciju.

Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu. Vienlaikus Latvija vēlas, lai tiktu ieviests mehānisms, kas paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespēju uzņemt papildu bēgļu izvērtēšanu gadījumā, ja nākotnē tiks piedāvāta plašāka migrantu pārvietošana.

Valdības lēmums vēl jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijai.

Valdība līdz šim bija pieņēmusi lēmumu par 250 patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju, tomēr par papildu 526 uzņemšanu nebija vienojusies. Līdz ar to pirmdienas ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Latvija bija vienīgā ES dalībvalsts, kurai nebija pozīcijas migrācijas jautājumā.

Koalīcijas politiķi ceturtdien iepazīstināti ar Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas vadības ziņojumu.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ceturtdien pēc koalīcijas partiju ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja, ka koalīcija nespēs panākt vienošanos bēgļu jautājumā, bet partiju apvienības ministriem ir brīvais balsojums valdības sēdē, kurā lemts par Latvijas pozīciju.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sasaucis Eiropas Savienības (ES) samitu par bēgļu krīzi 23.septembrī.

Vēstīts, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu.

Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, EK prezidents Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.

Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.

Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.

Saistītie raksti

Izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.

ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.

Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.

LA.lv