Valdība atbalsta NAP 1.redakciju ar vadmotīvu “ekonomikas izrāviens” 1
Valdības sēdē šodien atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātā Nacionālā attīstības plāna (NAP) pirmo redakciju. No rītdienas sāksies mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti tiks ņemti vērā gala redakcijas sagatavošanā. Sabiedriskajai apspriešanai būs divi posmi – elektroniskā veidā, iesniedzot priekšlikumus, bet beidzoties atvaļinājumu periodam – notiks diskusijas reģionos.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis lūdza plānā iekļaut arī papildinājumu – NAP vīziju, ka Latvija 2020.gadā būs zaļākā valsts pasaulē.
“Zaļākā valsts pasaulē ir vīzija, ko piepildīt gribētu daudzas pasaules valstis, taču Latvija, atšķirībā no tām, ir dažu soļu attālumā no tās, starptautiskā pētījumā jau būdama novērtēta kā otra zaļākā valsts pasaulē,” teikts dokumentā.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) rosināja, ka iesniegto dokumentu varētu piefiksēt kā priekšlikumus tālākajā NAP izstrādē. Ņemot vērā, ka NAP jau ir vīzija, Dombrovskis piedāvāja ministra prezentēto vīziju iestrādāt jau esošajā.
Viņš arī norādīja, ka izstrādātajā vīzijā par zaļāko valsti pasaulē ir lietas, kas ir pretrunā ar to, kas Latvijā tiek darīts, ir priekšlikumi, par kuriem diskusijas ir bijušas, kā arī ir priekšlikumi, par kuriem būtu vērts diskutēt. Valdības vadītājs atgādināja, ka likumā ir skaidri noteikts, kā NAP ir jāveido. Patlaban nekas neliedzot atbalstīt NAP 1.redakciju un iesniegto dokumentu virzīt kā priekšlikumu apspriešanai.
Pēc NAP sākotnējās redakcijas apstiprināšanas valdībā Ķīlis žurnālistiem skaidroja, ka viņa prezentētais dokuments nav alternatīva NAP, bet gan tas ir jāiekļauj plānā pie valsts attīstības vīzijas.
“Valdībai jāieņem aktīva ideoloģiska pozīcija attiecībā uz valsts attīstību. Ir jābūt saturam. Šis ir piedāvājums valdības ideoloģiskajai pozīcijai attiecībā uz valsts nākotni,” teica ministrs.
Viņš skaidroja, ka ekonomisko izrāvienu var īstenot dažādos veidos un NAP pieņemtais vadmotīvs par ekonomisko izrāvienu patlaban neatbild uz jautājumu, kāda veida ekonomiskais izrāviens tas būs. Tāpēc darba grupai, kas izstrādājusi vadmotīvu par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, šķita svarīgi, ka Latvija orientējas uz zaļu ekonomiku.
Ķīli uzsvēra, ka šis ir piedāvājums Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka šo piedāvājumu “noraks”, ja būs kāds vēl labāks piedāvājums.
NAP vadmotīvs ir “Ekonomikas izrāviens”, kuram pakārtotas trīs prioritātes – “Tautas saimniecības izaugsme”, “Cilvēka drošumspēja” un “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Galvenais uzsvars nākamo septiņu gadu laikā tiek likts uz atbalstu eksportspējīgiem un augstražīgiem uzņēmumiem gan ražošanas, gan pakalpojumu jomā, tādējādi radot pamatus un pietiekamus ienākumus arī pārējo jomu attīstībai.
Liela uzmanība plānā ir pievērsta cilvēku kompetenču attīstībai, dodot iespēju kāpināt katra personīgo konkurētspēju darba tirgū, kā arī ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā. Reģionu attīstībā galvenais fokuss ir uz vietējās uzņēmējdarbības atbalstu, kā arī infrastruktūras attīstību pakalpojumu pieejamībai.
NAP sākotnējo redakciju pēc tās apstiprināšanas valdībā nodos mēnesi ilgai sabiedriskai apspriešanai, kuras laikā ikviens iedzīvotājs un nevalstiskā organizācija varēs sniegt savus priekšlikumus dokumenta uzlabošanai. Līdztekus sabiedriskās apspriešanas procesam PKC eksperti sadarbībā ar Finanšu un citu nozaru ministriju ekspertiem strādās pie dokumenta kopējā finanšu ietvara noteikšanas, kā arī uzdevumu formulējumu un rādītāju kvantitatīvo vērtību precizēšanas.
Kā aģentūrai LETA intervijā iepriekš sacīja PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš, būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar to versiju, kas bija gatava 19.jūnijā, nav. Pēc tam ar ministriem un plāna tapšanā iesaistītajiem tika diskutēti mērķi, rādītāji un atsevišķi formulējumi.
“Neapgalvoju, ka plāna pirmā redakcija ir ideāla, vienlaikus es gribu piebilst, ka tas ir ļoti kvalitatīvs produkts, kas ir sagatavots īsā laikā un ar visplašāko publiskās pārvaldes un sabiedrības pārstāvju līdzdalību,” sacīja PKC vadītājs.
Pirmo redakciju jau bija paredzēts izskatīt 19.jūnijā, taču to atlika, jo plānu NAP vadības grupai iesniedza īsi pirms gaidāmās valdības sēdes un tās dalībnieki izteica vēlmi detalizētāk iepazīties ar plāna saturu.
Pēc tam arī tika rīkots ministru seminārs, kurā arī ministri tika iepazīstināti ar NAP un plāna izstrādātājiem vajadzēja veikt papildinājumus un precizējumus.
NAP2020 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP2020, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums – ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
Saskaņā ar līdz šim noteikto plānu Ministru kabineta lēmums par NAP pirmo redakciju bija jāpieņem līdz septembra beigām, bet līdz gada beigām ir jābūt Saeimas lēmumam par NAP gala versiju.
