Latvijā
Izglītība

Valdība atbalsta pedagogu minimālā atalgojuma palielināšanu no 710 līdz 750 eiro0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Valdība otrdien pieņēma grozījumus “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.

Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai, valdība atbalstīja priekšlikumu 2019.gadā finansējumu 713 824 eiro apmērā nodrošināt no budžeta resora “Mērķdotācijas pašvaldībām”, bet 6 944 658 eiro – no budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka algu celšanai nepieciešami 7,66 miljoni eiro šogad un 22,97 miljoni eiro 2020.gadā.

Par finansējuma pārdali vēl jālemj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka neesot likumīga pamata patlaban 2020.gada budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt papildus 20 miljonus eiro, jo diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies tikai šā gada augustā.

“Ja ir politiskā griba atbalstīt šo priekšlikumu, tad to var izdarīt divos veidos. Pirmkārt, 2020.gada budžetā samazināt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēto summu, kas radīs negatīvu fiskālu efektu. Otrkārt, valdība var pieņemt lēmumu par septiņu miljonu eiro novirzīšanu pedagogu darba samaksai šogad, bet Ministru kabinets apņemas divu nedēļu laikā rezervēs meklēt līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam 2020.gadā,” pauda Reirs.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicināja Ministru kabineta rīkojuma projektā tomēr saglabāt minēto atrunu par pedagogu darba samaksas pieaugumu arī 2020.gadā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tomēr uzsvēra, ka valdība šodien var lemt tikai par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada 1.septembra, bet par turpmāko atalgojuma pieaugumu notiks diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā. Vienlaikus premjers atzina, ka pedagogu atalgojuma pieaugumam jāiet roku rokā veiktajām reformām izglītības nozarē.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) kritizēja pieeju, kad valdība izlases kārtā lemj par finansējuma piešķiršanu tai nozarei, kas “runā visskaļāk”. Ministra ieskatā, lemjot par finansējuma palielināšanu, visām nozarēm ir jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem.

Kā ziņots, IZM jau iepriekš prasīja piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai. Tomēr izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Pirmdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka izglītības nozarē pieteiktās reformas esot vērtējamas kā “iekustinātas”, līdz ar to koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu.

Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka “reformas, kuras izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir iekustinātas”.
Saistītie raksti

“Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību,” pauda premjers.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iepriekš brīdināja, ja jūnijā netiks grozīti pedagogu darba samaksas noteikumi, notiks pedagogu beztermiņa streiks. Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA teica, ka arodbiedrība atcels solīto streiku, valdībai atbalstot IZM piedāvājumu palielināt pedagogu minimālo atalgojumu.

LA.lv