Latvijā
Izglītība

Izglītības sistēmā būs nopietnas reformas 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Neraugoties uz sociālo partneru un bērnu vecāku iebildumiem par to, ka pārmaiņas izglītībā tiek virzītas pārāk lielā steigā un neskaidrībā, valdība šonedēļ atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā.

Tie paredz vairākas būtiskas izmaiņas: pirmkārt, nosaka, ka no 2019. gada 1. septembra skolas gaitas sāks arī sešgadnieki. Kārtējo reizi izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis mierināja: sešgadīgajiem bērniem nebūs rimti jāsēž skolas solos, kā to 1. klasē darīja viņu vecāki. Praktiskas nodarbības mīsies ar atpūtu. Saskaņā ar valdības atbalstītajiem likuma grozījumiem 1. klases vielu varēs apgūt arī bērnudārzā, kuru telpas vairāk pielāgotas sešgadnieku vajadzībām. Turklāt mācību stundas garums pirmklasniekiem būs tikai 35 minūtes.

Skološanos varēs atlikt uz vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Ģimenes ārsta atzinums vai psihologa atzinums nebūs nepieciešams, ja bērnam pilni seši gadi aprit pēc 1. septembra.

Otrkārt, atbalstītie grozījumi paredz no nākamā gada 1. septembra sākt skolās ieviest jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu. Treškārt, grozījumi likumā paredz arī citas būtiskas izmaiņas, piemēram, tas liks reorganizēt vakarskolas, jo šādas izglītības iestādes pēc 2020. gada 31. augusta vairs nedrīkstēs pastāvēt.

Iecerētās izmaiņas likumā šīs nedēļas valdības sēdē aktīvi kritizēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Pedagogu domes pārstāvji. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem: reformas izglītībā skars arī pirmsskolas, kur solītas jaunas izglītošanās vadlīnijas. Tās būs jāsāk realizēt jau no šā gada 1. septembra, taču vadlīnijas, protams, vēl nav pieņemtas un arī to projektu pirmsskolās strādājošie nav redzējuši. Kā bažījās LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tiks eksperimentēts ar aptuveni 40 000 bērnu, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, un 10 000 pedagogu, kas viņus apmāca. Taču IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa solīja, ka jau aptuveni pēc divām nedēļām pirmsskolas izglītības vadlīniju projekts varētu tikt nodots saskaņošanai starp ministrijām, tad arī tās tiktu publiskotas.

LPS padomniece Ināra Dundure norādīja, ka nav skaidrības, kā pirms jaunā satura ieviešanas tiks apmācīti pedagogi. IZM solījusi valsts un Eiropas struktūrfondu apmaksātus kursus, bet skolām jau piedāvātas apmācības par maksu. Uz to L. Lejiņa atbildēja, ka bezmaksas kursi būs, taču dažādi izglītības centri piedāvā arī maksas kursus un pašvaldības var izlemt, kurus kursus savā pārziņā esošajām skolām izvēlēties.

Sociālajiem partneriem bija arī daudz iebildumu par neskaidriem formulējumiem un nesakritībām iecerētajos grozījumos, taču premjers Māris Kučinskis aicināja nesākt garas diskusijas, jo jau gana daudz esot runāts par plānotajām izmaiņām.

K. Šadurskis atgādināja, ka likumprojektus trīs lasījumos izvētīs arī Saeima, tā ka iespējams vēl tos uzlabot. Vēlāk sarunā ar žurnālistiem viņš gan pauda cerību, ka parlaments gana operatīvi atbalstīs iecerētās izmaiņas. Proti, lai valdība pagūtu pieņemt citus reformu īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus, vajadzīgs, lai likumi gūtu Saeimas akceptu līdz Līgo svētkiem.

LA.lv