Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. septembris, 2015
Drukāt

Valdība atbalsta sociālo partneru kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs

Valdība sēdē otrdien atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, pret kuru asi iestājušies sociālie partneri, aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns sēdē pauda iebildumus pret attiecīgā nodokļa ieviešanu, uzsverot, ka valdības deklarācija paredz prognozējamu nodokļu politiku un šāda nodokļa ieviešana tam neatbilstu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lietderīgāk būtu atcelt noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus” (2015.gadā 48 600 eiro), nevis aplikt ar nodokli atalgojumu, kas pārsniedz tos.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sēdē atzīmēja, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas var piedavāt labi apmaksātas darba vietas, un ar šādu nodokli šīs kompānijas tiktu sodītas. Tādējādi arī LTRK aicināja neieviest attiecīgo nodokli, bet skatīties, ka nodokļu sistēmu valstī padarīt progresīvu kopumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) sēdē pauda, ka decembrī sāksies darbs pie progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanas Latvijā kopumā.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka VSAOI “griestus” atcelt nebūtu pamatoti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) norādīja, ka Latvijā cilvēkiem ar salīdzinoši mazākiem ienākumiem ir augstāks nodokļu slogs nekā iedzīvotājiem ar lielām algām un šī sistēma jāmaina.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS iepriekš skaidroja, ka attiecīgo nodokli paredzēts ieviest, jo noteiktais VSAOI objekta maksimālais apmērs patlaban rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā.

“Ieviešot šo nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai,” pauda FM.

Pēc tajā vēstītā, solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būs līdzvērtīgs VSAOI. “Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiktu novirzīti uz valsts pamatbudžetu. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI,” skaidroja ministrijā.

FM norādīja, ka līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot ienākumu nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.

Patlaban 48 600 eiro ir darba algas ienākumu “griesti”, virs kuriem netiek maksāta VSAOI. “Tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai – 23,59% apmērā,” skaidroja ministrijā. Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma VSAOI atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas izmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu.

Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas būs jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem.

Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no attiecīgā nodokļa veidos 40,9 miljonus eiro ik gadu. Šis ir viens no priekšlikumiem ieņēmumu palielināšanai valsts nākamā gada budžetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Briseles progresīvo ienākuma nodokli un 6% PVN pārtikai-ne par ko!

  2. Vai tad var būt arī otrādi? Atbildēt

    Valdība ievieš un valdība pati arī atbalsta visus šos savus pasaulē vēl neredzētos eksperimentus!

  3. Preizi ir, kas daudz pelna, tam jaamaksaa krietni lielaaki nodoklji. Bet kaapeec valdiiba negrib ievest progresiivo nodoklju sisteemu? Kaa man zinaamaas valstiis rietumeiropaa?

  4. Komjaunieša Reira murgs Atbildēt

    Citādi šo nodokli nosaukt nevar.

  5. Valdība var gatavoties tiesu darbiem un jau paredzēt nākošā gada budžetā līdzekļus iekasētā “solidaritātes”nodokļa atmaksai. Nadomāju, ka tas būs lēts process, un atkal maksāsim mēs visi!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+