Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. marts, 2015
Drukāt

Valdībā atjauno darba grupu par LMT un “Lattelecom” pārvaldību (2)

LMT2

Valdība sēdē otrdien nolēma atjaunot darba grupu par valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom” pārvaldību.

Ministru kabineta locekļi vienojās darba grupā iekļaut arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Tādējādi tajā darbosies ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, satiksmes un finanšu ministrs. Darba grupu vadīs ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Darba grupai būs jārisina sarunas ar skandināvu koncernu “TeliaSonera” par “Lattelecom” un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību. Valdība pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma vienojās no lēmumprojekta svītrot daļu, kas paredz vērtēt attiecīgo kapitālsabiedrību reorganizāciju un dalībnieku maiņu.

Pēc Matīsa teiktā, līdz lēmumiem par kapitālsabiedrību reorganizāciju un dalībnieku maiņu var nonākt, arī tieši to nenosakot lēmumprojektā.

Darba grupai līdz 1.jūlijam jāizstrādā starpziņojums par abu uzņēmumu nākotni, savukārt līdz 1.septembrim jābūt gatavam gala ziņojumam.

Valdība darba grupu saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām “Lattelecom” un LMT izveidoja jau 2010.gada 30.decembrī. Mainoties valdībām, darba grupā jāieceļ jauni ministri.

Par LMT un “Lattelecom” valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības triju ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un “Lattelecom” kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs ” Lattelecom” (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu “TeliaSonera” (49%).

Savukārt “Lattelecom” piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Skandināvijas koncernam “TeliaSonera” patlaban pastarpināti pieder 49% “Lattelecom” daļu, bet Latvijas valstij – 51%.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Privāts un nesaistošs viedoklis Atbildēt

    Tātad valdība (?) , vai konsultanti ir nolēmuši beidzot sākt atbrīvot Latvijas valsti no pēdējiem apgrūtinājumiem . Tam , kam nekas nepieder , neko nevar atņemt ! Gudri valdības vīri un valdības sievas .
    Labu uzņēmumu LMT grib savienot ar jau izjauktu uzņēmumu , lai pēc tam izpārdotu vajadzīgās rokās ! Jebkuras valsts telekomunikācijas , ieskaitot kabeļu izbūves tīklus , serverus un informāciju par klientiem , tiek pieskaitītas valsts stratēģiskās drošības sistēmām , it īpaši ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko telpu un pašreizējo starptautisko situāciju ! Apvienot šos uzņēmumus nedrīkst , jo tad tiks pazeminata LMT darba struktūru kvalitāte . Lattelecom reālā vērtība bija Gundara Strautmaņa laikā .

    • Gundara Strautmaņa laikā liela uzmanība tika pievērsta darba kvalitātei un attieksmei pret personālu. Tagad kolektīva tur nav.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+