Apgūt profesiju, kas saistīta ar dizainu, Latvijā var vairākās augstskolās un koledžās, kā arī profesionālajās un mākslas vidusskolās.
Apgūt profesiju, kas saistīta ar dizainu, Latvijā var vairākās augstskolās un koledžās, kā arī profesionālajās un mākslas vidusskolās.
Foto – Karīna Miezāja

Valdība atsakās no teikšanas 4

Taču pagaidām Augstskolu likums nosaka, ka valdība, lemjot par jauna virziena atvēršanu, izvērtē ne tikai to, vai augstskolai ir gana daudz resursu virziena īstenošanai, bet arī to, vai jauna virziena atvēršana atbilst “valsts attīstības prioritātēm”. Arī vakar valdības sēdē spriežot par “Turības” plāniem, K. Šadurskis runāja ne tik daudz par šīs augstskolas spēju īstenot virzienu “Māksla”, bet par to, ka nepieciešams konsolidēt resursus un pamazām samazināt studiju programmu skaitu, nevis to vairot. K. Šadurskis sola, ka Akadēmiskās informācijas centrs, kas 2018. un 2019. gadā izvērtēs arī jau esošās studiju programmas, būs gana stingrs, lai šīs vētīšanas gaitā Latvijā īstenoto studiju programmu skaits samazinātos. Vēl gan esot jāizdomā, kādai jābūt sistēmai, lai tiktu izvētītas arī jaunas studiju programmas, ko atver akreditētos studiju virzienos. Grozījumi Augstskolu likumā turklāt paredz, ka valdībai vēl būs jānosaka skaidra studiju virzienu atvēršanas un studiju programmu licencēšanas kārtība.

Vakar valdība liedza Biznesa augstskolai “Turība” atvērt jaunu studiju virzienu “Māksla”, kurā privātā augstskola vēlējās īstenot studiju programmu “Produktu dizains”. Šādu lēmumu valdība pamatoja ar to, ka Latvijā šāds studiju virziens jau atvērts divās koledžās un 13 augstskolās un “Turībai” varētu nebūt gana daudz atbilstošas kvalifikācijas mācībspēku. Iespējams, šī bija pēdējā reize, kad valdība īstenoja savas tiesības liegt kādai augstskolai atvērt kārtējo studiju virzienu, jo šajā pašā sēdē valdība atbalstīja izmaiņas Augstskolu likumā, kas paredz, ka no nākamā gada par jaunu virzienu atvēršanu lems pats augstskolu dibinātājs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Valsts augstskolu gadījumā lēmumu tātad joprojām pieņems valdība, jo šīs augstskolas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī citu ministriju pārziņā. Taču par jaunu virzienu atvēršanu privātajās augstskolās valsts institūcijām vairs teikšanas nebūs.

Šķiet neizprotami: kāpēc valdība gatava atteikties no pilnvarām lemt par studiju virzienu atvēršanu, ja prakse liecina, ka jau vairākas reizes Ministru kabinets atzinis jaunu studiju virzienu atvēršanu par nelietderīgu. Pamatojot nepieciešamību mainīt Augstskolu likumu, IZM norāda, ka augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs. Turklāt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka valdības lēmumi par virzienu atvēršanu lielā mērā bijuši formāli, pārējie ministri paļāvušies uz IZM viedokli šajā jautājumā. Jaunā virzienu atvēršanas sistēma būšot mazāk birokrātiska nekā līdzšinējā. Turklāt pēc tam, kad dibinātājs būs atvēris jaunu studiju virzienu, tas vēl būs jāakreditē vai nu Latvijā Akadēmiskās informācijas centrā, vai arī kādā Eiropā atzītā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā. Tad nu šis centrs vai aģentūra arī izvērtēs, vai augstskola būs spējīga jauno studiju virzienu īstenot gana kvalitatīvi.

Taču pagaidām Augstskolu likums nosaka, ka valdība, lemjot par jauna virziena atvēršanu, izvērtē ne tikai to, vai augstskolai ir gana daudz resursu virziena īstenošanai, bet arī to, vai jauna virziena atvēršana atbilst “valsts attīstības prioritātēm”. Arī vakar valdības sēdē spriežot par “Turības” plāniem, K. Šadurskis runāja ne tik daudz par šīs augstskolas spēju īstenot virzienu “Māksla”, bet par to, ka nepieciešams konsolidēt resursus un pamazām samazināt studiju programmu skaitu, nevis to vairot. K. Šadurskis sola, ka Akadēmiskās informācijas centrs, kas 2018. un 2019. gadā izvērtēs arī jau esošās studiju programmas, būs gana stingrs, lai šīs vētīšanas gaitā Latvijā īstenoto studiju programmu skaits samazinātos. Vēl gan esot jāizdomā, kādai jābūt sistēmai, lai tiktu izvētītas arī jaunas studiju programmas, ko atver akreditētos studiju virzienos. Grozījumi Augstskolu likumā turklāt paredz, ka valdībai vēl būs jānosaka skaidra studiju virzienu atvēršanas un studiju programmu licencēšanas kārtība.