Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Valdība iegriež latgaliešiem?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Man pieder piemājas saimniecība, nodarbojos ar biškopību. Šā gada aprīlī, gatavojoties iesniegt dokumentus platību maksājumiem, biju nepatīkami pārsteigts. Lai saņemtu mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumu, 2011. gadā vajadzēja 0,33 bišu saimes uz hektāra, šogad – jau 1,5 bišu saimes jeb 4,5 reizes vairāk!

 

Man pieder vairāk nekā 12 ha lauksaimniecības zemes, ir 9 bišu saimes. Pagājušajā gadā bija 11 saimes, bet 2 vājākās likvidēju, jo biju pārliecināts, ka atbalsta maksājumu saņemšanai bišu saimju pietiek. Taču tagad, pēc jaunākajiem noteikumiem, man ir vajadzīgas jau vismaz 18 saimes! Tātad šogad man, lai saņemtu šo maksājumu, līdz 15. maijam bija jāiegādājas vēl vismaz 9 bišu saimes un tās jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā! To izdarīt nav reāli, tātad palieku bez šī atbalsta maksājuma! Kādēļ tiek īstenota šāda politika, kad valdība par izmaiņām platību maksājumos nepaziņo gadu iepriekš, lai zemnieki varētu izpildīt jaunās prasības? Kādēļ šis izmaiņas paziņo tikai kārtējā gada aprīļa sākumā, kad kaut ko mainīt vairs nav iespējams? LAD informatīvajos materiālos rakstīts, ka bišu stropiem jābūt marķētiem atbilstoši LDC piešķirtajam ganāmpulka numuram. Zvanīju uz LDC – viņi paši nezina, ko tas nozīmē un kā šis marķējums dzīvē izskatās…
Avīzēs raksta, ka vārdos valdība domā atbalstīt Latgali. Taču darbos tā rīkojas tieši pretēji!
 Andris Zilupes novadā

 

 

Palīdzība mazāk labvēlīgiem apvidiem

Mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus var saņemt zemnieki attālākos pagastos, kā arī teritorijās, kur ir ne tik auglīgas augsnes vai citi apstākļi, kas apgrūtina saimniekošanu. Mazāk labvēlīgo apvidu sarakstu var atrast 2010. gada 23. marta Ministru kabineta “Noteikumu par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” Nr. 295 trešajā pielikumā. Šos apvidus iedala kategorijās: no pirmās līdz trešajai – visnelabvēlīgākajai, kurā ietilpst arī liela daļa Latgales pagastu.

Lai saņemtu platību maksājumus, visus lauksaimniecības dzīvniekus, arī bites, lai cik dīvaini tas izklausītos, pārrēķina liellopu vienībās.

 

Šogad, lai saņemtu MLA maksājumus, biškopjiem uz 1 ha vajag 0,2 liellopu vienības bišu. Viena bišu saime atbilst 0,133 liellopam, tātad uz 1 ha nepieciešamas 1,5 bišu saimes. (Tabula jebkuru lauksaimniecības dzīvnieku pārrēķināšanai liellopu vienībās dota šo MK noteikumu 4. pielikumā).

 

Zemkopības ministrijas un LAD atsūtītajos informatīvajos materiālos par izmaiņām šā gada platību maksājumos nav skaidri pateikts, ka mazāk labvēlīgajos apvidos šogad vajag 4,5 reizes palielināt bišu saimju skaitu! Ir nosaukts jaunais cipars, taču nav teikts, ka pērn šī norma bija daudzkārt mazāka, tādēļ cilvēkam, kurš šo jomu nepārzina, rodas iespaids, ka nekādu izmaiņu nav… Varbūt šīs valsts iestādes tās neuzskata par izmaiņām, bet gan dēvē kādā citā vārdā – piemēram, par pārsteigumu?

 

Kāpēc nepaziņoja savlaicīgi?

Lai tiktu skaidrībā ar šo gadījumu, Zemkopības ministrijai uzdevām konkrētus jautājumus.

Ko darīt zemniekam šajā situācijā? Vai palikt bez atbalsta maksājumiem, vai vēl kaut ko tomēr var labot?

Kādēļ par jaunajām prasībām LAD nepaziņo gadu iepriekš, bet gan tikai pusotra mēneša pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām? Varbūt to dara ar konkrētu mērķi – lai daļa zemnieku paliek bez atbalsta maksājumiem?

Vai šāds vadības stils, kad par būtiskām izmaiņām paziņo pēdējā brīdī, atbilst labas pārvaldības principiem?

Kāpēc LAD izvirza nesaprotamas prasības? Piemēram, noteikumos rakstīts, ka bišu stropiem jābūt marķētiem atbilstoši Lauksaimniecības datu centra (LDC) piešķirtajam ganāmpulka numuram. Taču LDC darbinieki paši nezina, kā šim marķējumam jāizskatās! Kā LAD darbinieki pārbaudīs šīs prasības izpildi?

 

Krāpnieki un amatieri?

Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece un Zemkopības ministrijas Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Gunta Bāra atbildēja, ka 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, Lauksaimniecības datu centrā deklarēto biškopju skaits mazāk labvēlīgajos apvidos palielinājies divas reizes. Tā radies iztrūkums kopējā atbalsta “finanšu aploksnē”.

 

Taču Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un LAD veiktās pārbaudes liecinot, ka dažkārt pretendenti faktiski nemaz nav bijuši biškopji, bet gan negodīgi cilvēki, kuri uz laiku, kad pie viņiem braukuši kontrolieri, bišu stropus aizņēmušies no kaimiņiem. Cik tādu gadījumu bijis, to gan Zemkopības ministrijas pārstāves nepateica.

 

Zemkopības ministrijā uzskata, ka tie, kas apsaimnieko līdz 50 bišu saimēm (un tādu Latvijā ir 83 %, esot hobija līmeņa biškopji. Tas, ka šie amatieri nepamet savas mājas Latvijas tālākajos nostūros vai neiet uz pagastu pabalstus prasīt, Zemkopības ministrijai laikam nav vērā ņemams arguments…

Patiešām, katru gadu pirms platību maksājumu iesniegumu iesniegšanas Zemkopības ministrija izskata iepriekšējā gada rādītājus, arī dažādus pārkāpumus, vērtē pērnā gada pretendentu skaitu un atlikušo pieejamā finansējuma summu līdz 2013. gada beigām.

Varam secināt, ka pērn uz šo mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta naudu bija pieteikušies negaidīti daudz biškopju, tāpēc šā gada pavasarī prasības padarītas krietni stingrākas.

Zemkopības ministrijas pārstāves raksta, ka pērn, lai saņemtu mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, uz vienu hektāru bija vajadzīgas 0,2 nosacītās liellopu vienības jebkādu lauksaimniecības dzīvnieku. Taču biškopjiem prasīta 1 bišu saime uz 3 ha jeb tikai 0,04 nosacīto liellopa vienību uz hektāru. Līdz ar to biškopji esot bijuši īpašā statusā, un šogad viņiem šīs īpašās labvēlības režīms ir atņemts.

 

Biškopju priekšlikumi

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pastāstīja, ka LBB ierosināja šogad nemainīt atbalsta saņemšanas kārtību mazāk labvēlīgos apvidos un saimju skaitu nepalielināt, bet 2013. gadā ieviest citu atbalsta maksājumu visiem biškopjiem neatkarīgi no tā, kurā reģionā viņi dzīvo, proti, maksāt nevis par zemi, bet gan par bišu saimju skaitu – piemēram, 10 vai 15 latus par saimi.

LBB uzskata, ka par izmaiņām ir jāpaziņo vismaz gadu iepriekš, lai zemnieki varētu sagatavoties un izpildīt jaunās prasības.

 

Esošā kārtība nav taisnīga pret tiem biškopjiem, kuriem ir maz zemes. Piemēram, biškopim, kurš darbojas mazāk labvēlīgā apvidū, pieder 200 bišu saimes, taču ir tikai 2,5 ha zemes. Lielu daļu saimju viņš izvieto uz kaimiņu zemes, bet atbalstu saņem tikai par saviem 2,5 ha, kamēr citi, kuriem ir mazāk bišu, bet vairāk zemes, saņem daudz lielāku naudu.

 

Priekšlikums šogad krasi palielināt bišu saimju skaitu, lai saņemtu mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus, esot nācis no Zemnieku Saeimas, kura pārstāv galvenokārt lielos zemes īpašniekus, graudu audzētājus.

2011. gada vasarā LBB biedri kopā ar LAD darbiniekiem piedalījās kontrolēs, cēla stropu jumtus, lai pārliecinātos, vai stropos ir bites. No 1413 biškopjiem, kas pieteicās saņemt mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus, LAD izlases veidā pārbaudīja 244 dravas, un tikai 5 gadījumos saimju skaits bija mazāks par norādīto. Divos gadījumos šī kļūda nebija būtiska – no 105 saimēm bija 104; no 20 – 15. Tikai trijos gadījumos skaits būtiski atšķīrās – no 30 saimēm uz vietas konstatētas 20; no 110 – 45; no 56 – 11.

Vēl vienā gadījumā atklāts, ka divi pretendenti uzrādījuši vienas un tās pašas bišu saimes…

 

Plānojam vai lēkājam?

Zemkopības ministrijas argumentus var saprast, taču zemnieki vēlas, lai atbalsta politika būtu paredzama daudzus gadus uz priekšu, lai varētu plānot darbu, naudas ieguldījumus un attīstību ilgākā laikā. Taču pie mums tā nenotiek. Katru pavasari, rakstot iesniegumus atbalsta maksājumiem, zemnieki ir gatavi jauniem pārsteigumiem, kuriem nāksies izlēkāt līdzi. Martā mūsu žurnāla redakcija gribēja rakstīt pār šogad gaidāmajām izmaiņām platību maksājumos, taču LAD darbinieki atteicās par to runāt, kamēr nav pieņemti kārtējie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 295. Šogad tie stājās spēkā 29. martā. Mūs mēģina pieradināt pie tā, ka oficiāli šos jaunumus vienmēr paziņo pēdējā brīdī.

Tad ko darīt biškopim no Zilupes? Zemkopības ministrijas darbinieces atbildēja, ka, iesniedzot pieteikumu mazāk labvēlīgo apvidu maksājumiem, viņš var ievilkt krustiņu B sadaļā – t.i., nenorādīt platību. Līdz 1. jūlijam atliek papildināt bišu saimju skaitu un tās deklarēt Lauksaimniecības datu centrā. Aprēķinot maksājumus, vērtēšot stāvokli uz šā gada 1. jūliju.

 

Biškopis pašlaik nodarbojas ar bišu saimju pavairošanu. Tātad štrunts par medu, ka tik bites! Tas nekas, ka saimes vājas un nekāds lielais ienesums nav gaidāms, galvenais, lai būtu vajadzīgie skaitliskie rādītāji…

 

Protams, tādu darbošanos nekādi nevar nosaukt par plānveidīgu un saprātīgu attīstību.

Zemkopības ministrijas atbildē teikts, uz kādiem maksājumiem var pretendēt šis zemnieks. Pirmkārt, visus 12 ha lauksaimniecības zemes var pieteikt vienotajam platību maksājumam. Ja izpildīs nosacījumus, varēs saņemt apmēram 660 latu. Taču jāatceras, ka tuvākajos gados to vairs nemaksās, atbalsts būs tikai tiem, kuri pārdos pietiekami daudz saražotās produkcijas.

Otrkārt, var pieteikties mazāk labvēlīgo apvidu maksājumam. Ja ir 9 bišu saimes, kam pietiek 6 ha, rēķinot atbalstu 45 Ls/ha, varēs saņemt vēl 270 latus.

Treškārt, ja šī saimniecība pārdod izaudzēto produkciju un 2011. gadā ieņēmumi bijuši vismaz 200 latu no hektāra, valsts kompensēs akcīzes nodokli degvielai (rēķinot apmēram 100 l degvielas uz 1 ha), līdz ar to degvielas pirkšana iznāks nedaudz lētāka.

 

Kur rakstīt stropa numuru?

Par stropu marķēšanu Zemkopības ministrijas darbinieces savā atbildē raksta, ka lauksaimniekam ir jābūt pietiekoši izglītotam, lai saprastu, kādā veidā un kur šis marķējums ir uzrakstāms vai iededzināms vai citādi ierīkots, lai viņa stropi ir identificējami. Tas nozīmē, ka noteikumi nepasaka, ar kādu krāsu, kādiem ciparu izmēriem un uz kura stropa daļas ganāmpulka numurs jāatspoguļo. Lauksaimniekam jānodrošina, lai šis numurs ir redzams kontrolējošām iestādēm. Ja numurs nebūs redzams un atrodams, strops netiks identificēts un lauksaimniecības datu centrā reģistrēto stropu skaits nesakritīs ar pļavā novietoto.

Skaidrs, bet, piemēram, LLKC semināros Ludzā un Zilupē biškopjiem stāstīja, ka numuru var ierakstīt stropa iekšpusē, zem vāka. Toties Dagnija Muceniece uzskata, ka tam obligāti jābūt stropa ārpusē!

 

Tātad – iespējami varianti… Nenosakot konkrētas prasības, paveras iespējas dažādai interpretācijai. Iespējams, ka daļu stropu nepieskaitīs un atbalsta naudu par tiem nemaksās, jo numurs nav bijis uzrakstīts pareizajā vietā.

 

LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze biškopjiem iesaka izgatavot zīmogu ar ganāmpulka numuru (dravai tas ir vienots) un ar ūdensizturīgu tinti to uzspiest uz visām trim stropa daļām – grīdas, peru telpas un jumtiņa. Tas palīdz arī cīnīties ar zagļiem. Cipariem nav jābūt milzīgi lieliem, pietiek, ka tos var saskatīt, pienākot pie stropa.

 

Uzziņa

Uz lielāko daļu atbalsta maksājumu bija jāpiesakās līdz 15. maijam. Taču, ja nav paspēts, var pieteikties līdz 11. jūnijam (ieskaitot), taču tad atbalsta maksājuma summa samazināsies par 1 % par katru nokavēto darba dienu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+