Latvijā
Sabiedrība

Valdība izlīdzina trūcīgos 15


Trūcīgajiem 2015. gadā kopumā tika izdalīts aptuveni 300 000 pārtikas paku un 50 000 higiēnas paku. Pērn, samazinoties trūcīgo skaitam, radās iespēja papildināt pārtikas pakas saturu. Tāpat cilvēkam kopš pagājušā gada vairs nav jāizvēlas starp pārtikas paku un bezmaksas zupas virtuvi – tagad var izmantot abus šos pakalpojumus. Pērn trūcīgajiem ar bērniem sāka izdalīt arī skolas piederumus.
Trūcīgajiem 2015. gadā kopumā tika izdalīts aptuveni 300 000 pārtikas paku un 50 000 higiēnas paku. Pērn, samazinoties trūcīgo skaitam, radās iespēja papildināt pārtikas pakas saturu. Tāpat cilvēkam kopš pagājušā gada vairs nav jāizvēlas starp pārtikas paku un bezmaksas zupas virtuvi – tagad var izmantot abus šos pakalpojumus. Pērn trūcīgajiem ar bērniem sāka izdalīt arī skolas piederumus.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Ministru kabinets (MK) otrdien grozīja noteikumus par trūcīgā statusa piešķiršanas kārtību, ierobežojot pašvaldību tiesības piemērot dažādus izņēmumus. Līdzšinējā kārtība noteica, ka par trūcīgo drīkst atzīt tādas personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, kā arī tai nepieder uzkrājumi, vērtspapīri vai kāds cits īpašums. Taču šie paši noteikumi arī ļāva pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt izņēmumus, kad trūcīgā statusu drīkst piešķirt personām ar papildu īpašumu. Valsts kontrole, izvērtējot, kā pašvaldības izmantojušas šīs tiesības, secinājusi, ka vairākas no tām rīkojušās, maigi izsakoties, vieglprātīgi. Dažviet noteikts, ka trūcīgai personai var piederēt līdz pat sešiem nekustamajiem un līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem, kamēr citos novados trūcīgā statuss tiek atteikts pat tad, ja cilvēkam pieder traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai. “Tas rada situāciju, kad ģimenēm (personām) ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni netiek nodrošināta līdzvērtīga iespēja saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus,” revīzijas ziņojumā pirms trīs gadiem secināja VK.

Pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām darba grupās un komisijās valdība vakar akceptēja Labklājības ministrijas piedāvātos grozījumus, kas ierobežo pašvaldību iespējas ietekmēt trūcīgā statusa pretendentu loku.

Jaunajā redakcijā ierobežotas pašvaldību iespējas piemērot izņēmumus un precizēts, kāds īpašums drīkst piederēt trūcīgā statusa pretendentiem (nekustamais īpašums, kur ģimene dzīvo, zeme ne vairāk kā 5 ha platībā un ne vairāk kā viens mehāniskais transportlīdzeklis).

Labklājības ministrs Jānis Reirs vakar pēc valdības sēdes uzsvēra, ka šādi grozījumi nepieciešami, lai personas ar līdzīgu materiālo situāciju varētu saņemt līdzīgu atbalsta apmēru neatkarīgi no tā, kurā Latvijas malā tās dzīvo. Ministrs arī uzsvēra, ka grozījumu mērķis nav mākslīgi samazināt vai palielināt trūcīgo personu skaitu valstī vai arī vērsties pret pašvaldību tiesībām pašām lemt par saviem iedzīvotājiem. “Manuprāt, tas ir mīts, ka pašvaldības būtu dalījušas šos pabalstus pa labi un kreisi. Savā praksē esmu pārliecinājies, ka lielākoties tās ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad tās ir rīkojušās pārāk vieglprātīgi, un cerams, ka jaunie grozījumi palīdzēs šādus gadījumus novērst,” teica Reirs.

Pretējās domās ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte: “No vienas puses, var saprast valdības vēlmi unificēt prasības, bet, no otras puses, jāsaprot, ka Latvijā apstākļi ir dažādi. Pieciem hekt­āriem zemes lauku novadā ir pavisam cita vērtība nekā pieciem hektāriem Rīgā vai Jūrmalā. Tādēļ mēs vienmēr iestājamies par to, lai pašvaldībām būtu iespēja individuāli pielāgot normas savai situācijai.” Tomēr pagaidām LPS necelšot iebildumus pret šiem grozījumiem. “Pavērosim, kā tie strādās dzīvē, bet neizslēdzu iespēju, ka drīzumā nāksies pie šā jautājuma atgriezties,” teica I. Rudzīte.

Tiem vairāku auto vai zemesgabalu īpašniekiem, kam piešķirts trūcīgā statuss, tas netiks atņemts, bet, beidzoties termiņam (šo statusu piešķir uz trīs mēnešiem), tas, visticamāk, vairs netiks pagarināts.

Vienlaikus ar trūcīgā statusa saņemšanas prasību precizēšanu un pašvaldību pilnvaru ierobežošanu veikti arī citi grozījumi. Piemēram, izslēgts ierobežojums, kas liedza uz šo statusu pretendēt personām, kam pieder vērtspapīri, jo iespējamas situācijas, kad to vērtība ir neliela un īpašniekam tie nekādu labumu nenes. Precizēta arī pieteikšanās kārtība un statusa saņemšanai iesniedzamie dokumenti.

Trūcīgā statusu piešķir konkrētās pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz MK noteikumiem un pašvaldības saistošajiem aktiem. Tas ļauj pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu (50 eiro mēnesī), atvieglojumiem veselības aprūpes sistēmā, saņemt pārtikas pakas, atlaides elektrībai, kā arī ļauj pretendēt uz pašvaldības dzīvokli. Nereti trūcīgā statuss tiek jaukts ar maznodrošinātā statusu, ko nosaka katra konkrētā pašvaldība.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv