Foto – LETA

Valdība izpildījusi divas trešdaļas no solītā 0

Valsts svētku priekšvakarā “Ekonomistu apvienība 2010” Rīgas Latviešu biedrības namā pasniedza “Spīdolas” balvu izglītības ministram Robertam Ķīlim, kā arī izvērtēja valdības darbību šajā gadā.


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Apvienības eksperti vērtēja veikumu 12 jomās 100% skalā. Piemēram, ja attiecīgajā jomā valdības darbība pilnībā atbilda pirmā gada darbības un rezultātu iespējām, tad vērtējums bija 100% (valdība nevienā jomā šādu vērtējumu nesaņēma), bet, ja darbība vērtējama kā kaitnieciska attiecīgā samezglojuma mazināšanai vai novēršanai – tad vērtējums ir no 0% līdz 20% (arī tik zemu vērtējumu neviens eksperts valdībai nelika).

Apvienības valdes loceklis Edmunds Krastiņš uzsvēra – Valdis Dombrovskis vada valdību kopš 2009. gada marta, tāpēc var runāt par politikas pārmantotību un salīdzināt pēdējo trīs gadu laikā sasniegto. Lūk, dažas E. Krastiņa atziņas: Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas – eksporta attiecībā pret IKP. Latvija relatīvi pret tautsaimniecības lielumu eksportē par 4 miljardiem eiro mazāk nekā Lietuva un par 6 miljardiem eiro mazāk nekā Igaunija. Inflācija gan Latvijā samazinājusies visvairāk, sasniedzot 2% šā gada vidū, kas vismaz daļēji liecinot par valdības veikto pasākumu efektivitāti, cenšoties izpildīt Māstrihtas kritērijus. Bezdarba līmenis Latvijā ir visaugstākais, Latvijā arī ir vērojamas vislabākās Džini indeksa, kas parāda nabadzības risku, izmaiņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Politologs Filips Rajevskis sabiedrības attīstību novērtēja ar 50%, paskaidrojot, ka pozitīvs solis ir platformas “manabalss.lv” integrēšana likumdošanas procesā, atklāto balsojumu ieviešana Saeimā amatpersonu iecelšanai amatos, daļēja valsts finansējuma piešķiršana politiskajām partijām. Bet uzticēšanos valdībai un parlamentam mazinot skandāli un pārkāpumi, pēc kuriem augstākā līmeņa politiķi palikuši amatos, kā arī neveiklā referenduma likumprojekta virzība parlamentā.

Ar 90% F. Rajevskis novērtējis veikumu augstākās izglītības nozarē, uzsverot, ka valdības neveiksme ir bērnudārzu audzinātāju algu finansējuma nepiešķiršana pašvaldībām.

Apvienības biedres Olgas Ertuganovas makroekonomikas rādītāja vērtējums ar 60% atzīmi skaidrojams ar augsto bezdarba rādītāju. Bet fiskālās disciplīnas jautājumos valdība pelnījusi 80% atzīmi. Bet, vērtējot valsts virzību uz eiro ieviešanu 2014. gadā, ekspertes vērtējums ir 90%.

Apvienības biedrs Juris Cebulis, komentējot un vērtējot valdības darbību mikroekonomikas līmenī, secināja, ka, pēc Pasaules bankas “Doing Business” pētījuma, valsts ir nokritusi no 21. uz 25. vietu. Šī pārmaiņa gan ir galvenokārt saistīta ar biznesa vides uzlabošanos citās valstīs, nevis pasliktināšanos Latvijā. Izņēmums ir komercstrīdu risināšana, šis rādītājs Latvijā turpina pasliktināties tiesas procedūru paildzināšanās dēļ. Ņemot vērā valdības apņemšanos, apvienības vērtējums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir 60%.

Tieslietu eksperts Lauris Liepa, vērtējot veikumu tiesu sistēmā, korupcijas apkarošanā un tiesu pieejamībā, lika 60% atzīmi.

“Vissvarīgākās paredzētās pārmaiņas pagaidām nav īstenotas, tostarp elektronisko dokumentu aprite tiesās un visu tiesas nolēmumu brīva publiska pieejamība,” secināja L. Liepa.

Reklāma
Reklāma

Vērtējot normatīvā regulējuma izmaiņas, eksperts uzsvēra – nav izveidots šķīrējtiesu darbības regulējuma modelis un hipotekārās kreditēšanas likumprojekts. Eksperts novērtēja šo jomu ar 50% atzīmi. Bet tautsaimniecības izaugsmi kavējošo nosacījumu izvērtēšanā jurists norādīja, ka būtiski ir pieaudzis maksātnespējas procesu ilgums: 2012. gadā tas ir 24,5 mēneši salīdzinājumā ar 8,6 mēnešiem 2010. gadā un 14,7 mēnešiem 2011. gadā. Viņš arī norādīja uz prettiesisko uzņēmuma daļu vai aktīvu pārņemšanu, nereti izmantojot maksātnespējas procesu, par to daudz dzirdēts pēdējos gados. Bet labā ziņa ir tā, ka valdība ir atzinusi nepieciešamību veikt izmaiņas likumos kreditoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju aizsardzībai. L. Liepa šo jomu novērtēja ar 70% atzīmi.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.