Mobilā versija
+0.3°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

Valdība jau lēmusi pret Ventspils iesaisti “Nord Stream 2” (2)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Gāzesvads "Nord Stream 2" apies Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis, koncentrējot Krievijas gāzes eksportu uz ES vienā maršrutā, kas varētu neatbilst ES noteikumiem.

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu “Nord Strem 2” un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta “Nord Strem 2” īstenošanā.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” saņēmuši piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2” gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.

“Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. “Nord Stream” gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par “Nord Stream 2”, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns “Gazprom”, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa “Shell”, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi “Uniper” un “Wintershall” 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu “Nord Stream 2” Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā “Nord Stream”, un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ko Krištopāns ir teicis par to kur dzīvojam? Cik gan aptaurēti darboņi ir pie valsts vadības? Kāda, te attīstība, kāds progress? Stulbuma progress!

  2. musu politiķi kā vienmer Atbildēt

    demonstre apbrinojamu stulbumu. to gāzesvadu jau vienalga uzcels, patik vai nepatīk, tani pat laikā mēs lepni atsakamies no 22 miljoniem. un kā vārdā? tukšas lepnibas dēļ? jo projekts viennozimigi tiks pabeigts ar vai bez musu dalības, un pilnibā ignorejot mūsu petīk vai nepatīk

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+