Latvijā
Politika

Valdībā zaļā gaisma izglītībai valsts valodā 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

Šodien valdība apstiprināja Izglītība un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka mazākumtautību skolās mācību procesā vairāk būs jāizmanto valsts valoda. Piemēram, līdz šim likums skaidri nenoteica prasības bilingvālajai izglītībai sākumskolā, bet turpmāk 1. – 5. klasē vismaz puse mācību vielas būs jāapgūst latviešu valodā, bet 7. – 9. klasē mācības latviešu un dzimtās valodas proporcija jau būs 80 pret 20. Savukārt mazākumtautību vidusskolās viss obligātais izglītības saturs būs jāapgūst latviski. Būtiski, ka šādas prasības attieksies arī uz privātskolām.

Nākamajā mācību gadā būtiskas pārmaiņas mācību valodas jomā vēl nav gaidāmas. Pirmās izmaiņas gaidāmas 2019./2020. mācību gadā, kad sākumskolā tiks ieviesti jauni bilingvālās izglītības modeļi, savukārt 7. klasē jau pat 80% stundu notiks valsts valodā.
Vakar kļuva arī skaidrs, ka jaunais izglītības saturs, kas attiecas uz visām skolām (gan latviešu, gan arī mazākumtautību) un ko ministrija sākotnēji solīja jau no nākamā mācību gada, tad tiks ieviests tikai pirmskolā. Jaunā satura ieviešana 1., 4., 7. un 10. klasē atlikta uz 2019./2020. mācību gadu. Tas saistīts ar to, ka ir politiska vienošanās sešgadnieku skološanu 1. klasē neuzsākt jau nākamgad, bet gadu vēlāk. Jaunais saturs izstrādāts atbilstoši skolēnu vecumam un ņemot vērā, ka skolas gaitas tiek uzsāktas sešos gados. Līdz ar to, kamēr sešgadnieki nesāk iet skolā, jauno saturu neesot jēgas ieviest.
Mazākumtautību skolās 2020./2021. mācību gadā lielāks stundu skaits valsts valodā jau būs gan 7., gan arī 8. klasē, bet 10. un 11. klasē mācības būs latviski. 2021./2022. mācību gadā 80% mācību vielas latviski apgūs jau 7. – 9. klasē un latviski mācības notiks visās vidusskolas klasēs. Te gan jāpiebilst: vidusskolās latviski būs jāmācās obligātie mācību priekšmeti, kas aizņems 80% no mācību laika. Atlikušajā laikā skola skolēniem varēs piedāvāt gan dažādus specifiskus mācību priekšmetus, gan mazākumtautības dzimtās valodas stundas, gan stundas, kas saistītas ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Kādi tieši mācību priekšmeti, saistīti ar identitāti un integrāciju, tiks piedāvāti, to IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja vēl nevarēja pateikt: jaunais izglītības saturs gan ir izstrādāts un tiek apspriests, bet nav vēl skaidrs, kā tieši mācību saturs tiks sadalīts pa priekšmetiem. Jau šobrīd, piemēram, poļu vidusskolās Latvijā to vēstures daļu, kas saistīta ar Poliju un poļu saknēm mūsu valstī, māca poļu valodā. Analoģiski moduļi dzimtajā valodā nākotnē varētu tikt ieviesti arī citās mazākumtautību skolās.

Taču jau nākamgad vidusskolu absolventiem eksāmeni būs jākārto tikai latviski, bet 9. klases absolventi eksāmena materiālus saņems latviski, taču atbildēt varēs arī krieviski. Gadu vēlāk arī 9. klases absolventiem eksāmenos atbildes būs jāsniedz latviski.

Jāpiebilst, ka nākamajā gadā izmaiņas gaida mazākumtautību bērnudārzus: tur gan saglabāsies mācīšanās bilingvāli, taču tiks skaidrāk noteikti pirmskolas izglītības mērķi, kā arī mazajiem latviešu valoda būs jāapgūst tādā līmenī, lai viņi varētu sākt mācības arī latviešu skolā. IZM ieskatā bilingvālai izglītībai bērnudārzos būtu jāsaglabājas arī turpmāk, nevajadzētu pāriet tikai uz latviskiem bērnudārziem.

Lai mazākumtautību skolu pedagogi spētu mazākumtautībās mācīt lielākoties latviešu valodā, par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu – teju 3,3 miljoniem eiro – pētīs, kāds tad ir latviešu valodas prasmes līmenis pašiem skolotājiem un piedāvās kursus latviešu valodas prasmes uzlabošanai. Būs arī mācību metodikas kursi, tiks veidotas rokasgrāmatas un didaktiskie materiāli.

Pret šādām pārmaiņām valdības sēdē iebilda Latvijas Krievu mācībvalodas skolu asociācijas (LAŠOR) pārstāvis Igors Pimenovs. Ar šo organizāciju IZM nav izdevies saskaņot iecerētos grozījumus. I. Pimenovs apgalvoja, ka viņu iebildumi nav politiski, tikai pedagoģiski, taču IZM nepiedāvājot kompromisu. Viņš aicināja valdību vēl nelemt par IZM izstrādātajām izmaiņām likumos un sākt “saturīgu diskusiju”. Taču ministri šo ierosinājumu neatbalstīja.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāatbalsta Saeimā. Kā valdības sēdē teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ministru kabinetā pat nav jēgas IZM piedāvātās izmaiņas detalizēti diskutēt.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu integrāciju uz latviešu valodas pamata. Mazākumtautību skolu absolventi labāk apgūs latviešu valodu, tāpēc nākotnē būšot konkurētspējīgāki darba tirgū, kā arī sekmīgāk varēs mācīties valsts finansētajās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kur jau tagad jāmācās latviski.

LA.lv