Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
21. septembris, 2015
Drukāt

Kā pašvaldību vadītāji vērtē valdības lēmumu uzņemt papildu 526 bēgļus?

Foto - Inta PuriņaFoto - Inta Puriņa

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs

Valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija atbalsta vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, līdz ar to kopumā – iepriekš bija vienošanās par 250 bēgļiem – būs jāuzņem 776. Ekspertu darba grupai uzdots 29. septembrī valdībā ziņot par turpmāko rīcību ar bēgļiem, kad tie nonāks Latvijā. Jau piektdien Pašvaldību savienības pārstāvji devās uz Somiju, lai gūtu pieredzi darbā ar ārvalstu bēgļiem.

 

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Valdības lēmumu respektēju. Mans uzskats ir tāds, ka bēgļu uzņemšana ir sarežģīta problēma, pret ko jābūt ļoti nopietnai attieksmei. Pagājušajā ceturtdienā valdība lēma solidāri piedalīties un deva jāvārdu papildu bēgļu uzņemšanai, taču piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdi pameta četri deputāti, tā noraujot kvorumu un neļaujot pieņemt lēmumu. Bet jau pēcpusdienā izdevās sasaukt atkārtotu sēdi un apstiprināt Latvijas pozīciju. No vienas puses, ir dažādi viedokļi, un tas nav nekas nepieļaujams, no otras – dažu politisko spēku pārstāvji atbildīgā brīdī atsakās lemt. Kā tā var valstij tik svarīgā brīdī? Kā var tā vienkārši aiziet no Eiropas problēmas numur viens? Toties priecē, ka Pašvaldību savienības pārstāvji jau devušies uz Somiju, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi darbā ar ārvalstu bēgļiem, kam nepieciešamos pakalpojumus valsts daļēji finansē trīs gadu garumā. Domāju, ka arī Latvijā nevar visu smagumu uzvelt pašvaldībām; ja tā tomēr lemj, tad vajadzīgas izmaiņas likumdošanā. Eiropā vajadzīgs fonds ar trīs gadu garantijām. Nav jau runa tikai par mājokļu sakārtošanu – galvenais, lai būtu drošība, ka ienāks maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem un ka atbraucēji vēlēsies integrēties.”

 

 

Dukulis_ArtursArturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Valdība pateikusi vienu vārdu, bet kur otrais, trešais? Valsts prezidents norādīja – divu nedēļu laikā. Vai būs? Tikai tad, kad būs skaidri nosacījumi, varēšu konkrētāk vērtēt valdības lēmumu un to, ko būtu gatava uzņemties pašvaldība. Ja teikšu tūliņ, tā būs spekulācija. Runājot līdzībās – man var prasīt, vai es pirkšu auto. Es varu atbildēt – jā, pirkšu. Bet ja piedāvā “mersi”? Protams, ka tad nekas nesanāks, jo man nav tik daudz naudas. Tā arī ar bēgļiem. Kamēr nav skaidrības, cik “dārgi” bēgļi iznāks pašvaldībai, solīt neko nevaru. Var būt nosacījums, ka bēgļu ģimenei vajadzīgs trīsistabu dzīvoklis, bet var arī dzīvot daudz pieticīgāk. Un kādi būs nosacījumi darba sakarā? Patvēruma meklētāji taču var izrādīties tik ļoti dažādi – viens labs aroda meistars, otrs – tāds, kas neko neprot, trešais – cilvēks ar augstāko izglītību. Un kurš pateiks, cik būs tādu, kas to vien domās, kā tikt uz Zviedriju, Vāciju?”

 

 

 

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Valdība lemj, jādara pašvaldībām. Bēgļiem jāpalīdz, tas ir skaidrs. Bet viss pārējais pagaidām neskaidrs. Jā, mums ir brīvi dzīvokļi, bet ar to vien nav līdzēts. Ne velti Pašvaldību savienība uzsver, ka jārisina arī sociālo pakalpojumu un valodas barjeras problēmas. Turklāt Daugavpilij jau ir problēmas ar Vjetnamas un vairāku citu valstu nelegālajiem imigrantiem, kas pārpilda Valsts robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Daugavpils” un rada pārslodzi arī bāriņtiesai.”

 

 

 

 

 

 

MucenieksAivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Zūrās ir nepabeigta trīsstāvu dzīvojamā māja. Cik valsts būtu ar mieru ieguldīt, lai to pabeigtu? Tur būtu labi mājokļi bēgļiem. Bet kā viņiem nodrošināt darba vietas, valodas mācīšanu, integrēšanos? Tie visi ir jautājumi, uz kuriem vēl jārod atbildes.”

 

 

 

 

 

 

dzene_2Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Vai valdība zina, cik grūti mums iet ar saviem komunālo maksājumu parādniekiem, vai mums taisās šo slogu palielināt?”

Pievienot komentāru

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+