Valdība nabadzības risinājumu nesaskata straujā minimālās algas celšanā 0
Valdība uzskata, ka minimālās algas strauja palielināšana vismaz līdz iztikas minimuma līmenim triju mēnešu laikā, kā to aicina tiesībsargs, nerisinās nabadzīgo iedzīvotāju sociālo līdztiesību, bet gan var izraisīt vēl lielāku bezdarbu mazkvalificēto strādnieku kategorijā, teikts otrdien Ministru kabineta apstiprinātajā atbildes vēstulē tiesībsargam Jurim Jansonam.
Tiesībsargs valdībai prasīja triju mēnešu laikā vienoties par izmaiņām likumos, lai iespējami ātrāk nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem minimālo algu, ienākumus vismaz iztikas minimuma apmērā.
“Valdības apņēmībai mazināt sociālo atstumtību un vēlmei veicināt iedzīvotāju labklājību ir jābūt reālai, nevis deklaratīvai,” vēstulē valsts augstākajām amatpersonām uzsvēra Jansons.
Valdība uzskata, ka tiesībsarga aicinājuma izpilde nespēs pilnībā risināt problēmu.
Vēstulē norādīts, ka minimālā mēneša darba alga ir instruments mazāk kvalificēto darbu veicēju aizsardzībai, nevienlīdzības samazināšanai, nodrošinot zināmu solidaritāti starp produktīvāku un mazāk produktīvu darbinieku grupām, un vienlaicīgi tā darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Tomēr jāņem vērā tas, ka minimālās mēneša darba algas pārāk augsts līmenis vai straujš kāpums var izraisīt bezdarbu aizsargājamajā darbinieku kategorijā, jo īpaši mazajos un mikrouzņēmumos. Turklāt būtiski tas var skart tieši Latvijas reģionos nodarbinātos.
Atbildes vēstulē Ministru kabinets arī pauž, ka vēl vairāk varētu samazināties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vienkāršo profesiju vakanču skaits, kā arī šādu darbavietu skaits valstī kopumā kristies, izraisot strukturālā bezdarba pieaugumu.
“Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka, būtiski paaugstinot minimālo mēneša darba algu, varētu rasties situācija, ka darbiniekiem ar dažādu profesionālo kvalifikāciju tiek noteikts vienāds atalgojums. Šādas situācijas veidošanās var pazemināt darbinieku motivāciju, kā arī radīt papildu ēnu ekonomikas un emigrācijas risku. Tieši tādēļ minimālās algas celšana ir sabalansējama ar darba devēju iespējām, jo īpaši privātajā sektorā,” paskaidro valdība.
Valdība uzskata, ka no darba tirgus viedokļa atbilstošāk ir izskatīt iespējas palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru. Tāpat minimālās mēneša neto darba algas pieaugums ir iespējams, piemēram, ja paaugstina gan minimālo mēneša bruto darba algu, gan neapliekamo minimumu.
Ņemot vērā to, ka nodokļu sloga samazināšana, it īpaši zemo algu saņēmējiem, ir valdības prioritāte, 2014.gada budžeta ietvaros tiks skatīti priekšlikumi par neapliekamā minimuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām pārskatīšanu.
Valdība arī norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātais iztikas minimuma patēriņa groza sastāvs ir novecojis, jo tiek aprēķināts pēc 1991.gada metodikas, līdz ar to tas neatspoguļo reālās vajadzības atbilstoši esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Ja tiek saglabātas iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības vai izmaiņu tendenču aprēķini, tad tā saturs ir regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāatjauno.
Tiesībsargs uzsver, ka pēc nodokļu samaksas no minimālās algas iedzīvotāja iztikai paliek 144 lati. CSP dati savukārt liecina, ka iztikas minimums janvārī bija 175,46 lati.
Tiesībsargs saņem daudz iedzīvotāju jautājumu, kā izdzīvot no minimālās darba algas, kas pašlaik ir 200 latu. Iedzīvotāji norāda, ka situācija, kurā strādājošam, darbspējīgam iedzīvotājam jālūdz palīdzība minimālo ikdienas vajadzību nodrošināšanai ir bezcerīga, pazemojoša un cilvēka cieņu aizskaroša. Tiesībsargs uzskata, ka valstij ir pienākums noteikt tādu minimālo algu, kas, pirmkārt, atbilst darbinieka ieguldījumam un, otrkārt, ir pietiekama viņa un ģimenes locekļu minimālo vajadzību apmierināšanai.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) piedāvā nākamajā gadā celt minimālo algu līdz 225 latiem jeb 320 eiro. FM arī rosina 2014.gadā atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 98 latiem jeb 140 eiro mēnesī, savukārt neapliekamo minimumu piedāvāts diferencēt – mazajām algām to palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro mēnesī, bet lielākajām algām to saglabāt 45 latu apmērā, kā tas ir jau pašlaik.
