Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūnijs, 2016
Drukāt

Keris: Valdība nevēlas samazināt mirstību (10)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Eiropas Komisija atļauj medicīnai tērēt vairāk naudas jau šogad mirstības samazināšanai, bet nav politiskās gribas to darīt.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai savus priekšlikumus par neatliekamajiem darbiem situācijas uzlabošanai veselības aprūpē. “Diemžēl, ņemot vērā mūsu pieredzi ar valdības rīcības plāna izstrādi, mēs nevaram rēķināties ar to, ka Ministru prezidents adekvāti uztvers ieteikumus, kas ir balstīti uz labu starptautisko praksi. Valdības vadītājs nezināmu iemeslu dēļ ignorēja Pasaules veselības organizācijas (PVO), Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru ieteikumus par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, jo rīcības plāna projektu, kur bija iekļautas šīs nostādnes, atļāvās nosaukt par aprakstītiem palagiem,” sacīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, atbildot uz jautājumu, kāpēc mediķu arodbiedrība ar šiem priekšlikumiem nevēršas pie valdības vadītāja.

Arodbiedrība uzskata, ka, ievērojot PVO un EK ieteikumus, ir jānosaka skaidrs mērķis, ka 2020. gadā veselības aprūpei ir jānovirza 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai vismaz 12% no valdības vispārējiem izdevumiem (patlaban ir mazāk nekā 10%; Igaunijā – 13%) un vidējā termiņa valsts budžetā ir jāiezīmē grafiks mērķa sasniegšanai, lai atbilstoši paredzētajai naudai varētu plānot nepieciešamos darbus. Arodbiedrība norāda, ka šo divu mērķu sasniegšanai nav vēlams papildu nodoklis darbaspēkam, jo Latvijā darbaspēka nodokļi ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Rezerves nodokļu sistēmā būtu jāmeklē citos sektoros. Ievērojot labu starptautisku praksi, veselības aprūpes finansējumam būtu jānovirza daļa no vispārējiem valdības ieņēmumiem un iezīmēta daļa no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

V. Keris norādīja, ka salīdzinājumā ar vidējiem ES rādītājiem augstā mirstība Latvijā samazina darbaspēku par 3,9% gadā. Tas ir izlasāms šā gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Nesen PVO un Veselības ministrijas rīkotajā diskusijā par mātes veselību Latvijā uzzinājām sabiedrību satraucošus datus, ka pēdējo trīs gadu laikā mirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā. Pasaules banka nesen ir konstatējusi, ka cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis kritisku līmeni, tāpēc mūsu valstī ir augsti mirstības rādītāji.

Gadiem tiek runāts par to, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir stipri ierobežota un galvenais cēlonis tam ir zemais valsts finansējums. Arodbiedrības vērtējumā šī ir ārkārtas situācija, kuras risināšanu nevar atlikt uz nākamo gadu – ir jārīkojas nekavējoties un vajag atgādināt EK Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas sacīto maija beigās rīkotajā konferencē par veselības aprūpes jautājumiem. Viņa pastāstīja, un tas ir fiksēts arī pārstāvniecības interneta mājas lapā ievietotajā videoierakstā, ka EK ir devusi atļauju palielināt budžeta deficīta griestus vidējā termiņā jeb trīs gadu laikā. Šogad Latvija varētu dabūt papildus aptuveni 35 miljonus eiro, nākamajā gadā tā summa varētu būt ap 140 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – 170 miljoni eiro. Naudas summas apjoms ir atkarīgs no iekšzemes kopprodukta un no kopējā valsts budžeta deficīta apjoma. “Lietas būtība ir tā, ka nozarei atļauts tērēt vairāk,” secina I. Šteinbuka.

LVSADA savos priekšlikumos Saeimai raksta, ka jau šogad veselības aprūpei papildus būtu jāpiešķir vismaz 44 miljoni eiro un ka šī summa ir atrodama. Viens variants esot naudu aizņemties īslaicīgi, bet otrs naudas avots varētu būt daļa no 50 miljoniem eiro, ko atradusi Finanšu ministrija kā nelietderīgus tēriņus nozaru budžetos. Piešķirtā nauda arodbiedrības ieskatā galvenokārt būtu jānovirza kvotu sadalījuma un tarifu pārskatīšanai. Tikai pēc tam, kad mērķtiecīgi tiks veikti nepieciešamie darbi, lai varētu sasniegt mērķi – 4% no IKP 2020. gadā –, varot ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.

Šādai procesa virzībai piekrīt arī Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. “Valdībai vajadzētu rīkoties operatīvāk. Ja Eiropas Komisija neiebilst, tad kas liedz ierobežot mirstību jau šogad?” vaicā Kalējs.

Privātās medicīnas pārstāvis “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka valdībai vajadzētu parūpēties par pārdomātāku valsts budžeta sabalansēšanu. “Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm veselības aprūpei un aizsardzībai ilgstoši ir mazākais budžets, turpretī izglītībai un kultūrai tas ir virs ES vidējā,” atgādināja Rēvalds.

Savukārt valdības vadītājs Māris Kučinskis ar sava preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību uz manu jautājumu, vai iespējams rīkoties operatīvi jau šogad, lai samazinātu mirstību, atbildēja, ka “Eiropas Komisija ir atļāvusi Latvijai nākamgad palielināt budžeta deficītu par 0,1% jeb aptuveni 35 miljoniem eiro, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu finansējumu nozarei, veicot reformas veselības nozarē. Nav teikts, ka šāda summa tiks gūta tieši uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Taču jebkurā gadījumā runa ir par nākamo gadu. Šobrīd attiecībā uz veselības aprūpes reformēšanu ir sastādīts noteikts plāns un finansējums tiks piešķirts atbilstoši tam, kā šīs reformas notiks.”

V. Keris uzskata, ka Ministru prezidents uzvedas dīvaini, jo, no vienas puses, iesniedzot EK Stabilitātes programmu 2016. – 2019. gadam, labi zina, ka tur norādīts, ka veselības aprūpes reforma jau tiek veikta atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2016. gadam, bet, no otras puses, kad nekavējoties jālemj par papildu finansējumu medicīnai, premjers apgalvo, ka naudu nevar dot, kamēr netiks veikta reforma.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Pietrūka politiskās gribas Atbildēt

    “Darbā pie nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanas tiek vērtēta arī iespēja likvidēt ministriju parlamentāros sekretārus,liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
    Š’da iespēja apspriesta arī šodienas valdības ārkārtas sēdē,tomēr pagaidām konkrēts lēmums nav pieņemts un gala vienošanos plānots pieņemt valdību veidojošās koalīcijas padomē.” Skat.”Iekšzemē>Vērtē iespēju atteikties no ministriju paramentārajiem sekretāriem”,Frut,5.oktobris 2009 news.frut.lv/polit/politics/91641

  2. Uz priekšu! Pagriežamies un atkal uz priekšu! Atbildēt

    “Pieņemtais lēmums ir,ka konceptuāli mēs virzāmies uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.To mēs varam ieviest pilnā mērā no nākamā gada”,iepriekš pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis,pavēstot,ka šogad nolemts ieviest”tādu kā hibrīdnodokli”,neapliekamo minimumu samazināt līdz 45 latiem un ieviest papildu likmi augstākiem ienākumiem.”
    Skat.”Finanšu ministrija piedāvā četrus variantus progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanai un jau ceturtdien valdība lems par priekšlikumiem,trešdien Latvijas televīzijas raidījumā”Kas notiek Latvijā?”,teica finanšu ministyrs Einars Repše.”Kas jauns,10.jūnijs 2009,23.05 BNS
    Virzāmies,vai mīņājamies uz vietas?

  3. Lai politikā nedominētu partiju cilvēki bez politiskās gribas,steidzami jāmaina pašreizējā vēlēšanu sistēma!
    “Piemēram,Godmaņa kungs 21.augusta TV3 diskusijā sprieda:”Bet otrais,ko es no savas puses teikšu,es tomēr redzu,ka arī Saeimas atlaišana patlaban un visas šīs kolīzijas prasa vienu lietu,pavisam vienkārši-pāriet uz Lietuvas sistēmu,kur pusi deputātus vēl tieši,bez partiju listēm.Acīmredzot tas,ka partijās cilvēki tik minimāli iesaistās un partiju reitingi ir tik zemi,izdarīsim pāreju-pusi liks partijas,pusi liks cilvēki.Un ja šos cilvēkus,kurus ievēlēs…,viņi būs kvalitatīvi,varbūt tad vispār var pāriet uz mažoritāro sistēmu un punkts.” (BNS,22.08 2011.)
    Starp citu: Partijās sastāv tikai ap 0,09% iedzīvotāju,jeb tikai ap 15.000 Un tieši partijām Latvijā cilvēki uzticas vismazāk!

  4. Par kādu nevēlēšanos samazināt mirstību no valsts puses var runāt, ja tikko presē bija publicēta atklāta izmisušas c-hepatīta slimnieces vēstule prezidentam, kur viņa stāsta ka muita atņēmusi viņas nopirktās zāles, kas varētu glābt dzīvību. Valsts viņai ārstēšanu “līdzekļu trūkuma dēļ” ir atteikusi, bet arī pašai pirkt zāles un ārstēties neļauj. Par kādu valsts nevēlēšanos samazināt mirstību te var runāt! Tas ir atklāts valsts īstenots genocīds pret tautu! Valsts dara visu, lai mirstību PALIELINĀTU, NEVIS SAMAZINĀTU! Un ar līdzekļu trūkumu tam nav nekāda sakara!

  5. ātrāk nomirs ātrāk būs brīva vieta muhamedāņiem… Palīdzēsim valdībai nomušīt pēdējos latviešus… Tas veicinās Jauno pasaules kārtību… un vispasaules uzplaukumu…

  6. Kas tā tāda visvarenā politiskā griba? Normālā izpratnē valsts politikai jābūt vērstai uz valsts augšupeju jebkurā nozarē. Kā var politiķi kaut ko gribēt vai negribēt?! Ja pastāv šāds jēdziens, kā griba,tad valstī tai jābūt vienai un stingri vērstai uz tautas labklājību. Nekādu noviržu vai variāciju! Taču laikam jau mūsu politiķiem to gribēšanas virzienu pamatīgi nosaka “augstākie spēki” -proti,lobēšana. Naudiņu politiķim ak,kā gribas! Un pēc iespējas vairāk…

  7. Citaadaak tak nebuus ko kabataas baazt, ja buus jaaglaabj.

  8. Un arī arodbiedrības vadība ir vecu vecā ar pelējuma smaciņu un trejādo domāšanu.

  9. Tas taču nozīmētu 21% PVN ieņēmumu samazināšanu par apbedīšanas pakalpojumiem.

  10. Saki nu atklāti – VALDĪBA VEICINA MIRSTĪBU!
    Bet ko gan citu no šī profašistiskā režīma gaidīt?

Draugiem Facebook Twitter Google+