Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. augusts, 2013
Drukāt

Valdība nobalso par Čalovska izdošanu ASV

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Pieciem valdības ministriem balsojot pret, vienam atturoties un pārējiem balsojot par, valdība vakar nolēma izdot tiesāšanai ASV smagos kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski. Tādējādi Latvija ir izpildījusi savas savstarpējā tiesiskās palīdzības līguma saistības ar ASV, taču balsojums liek uzdot jautājumus par vienotu nostāju Latvijas ārpolitikā.

 

Par balsojuma rezultātiem žurnālistus informēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība), kurš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts uz Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas lēmumu pamatojumiem. Zināms, ka pret D. Čalovska izdošanu balsojuši visi Reformu partijas ministri, un jau iepriekš ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs­ bija izteicies, ka katrai valstij pašai jāvērtē savu pilsoņu pastrādātie noziegumi, kā arī jārūpējas par to, lai tiktu ievērotas viņu cilvēktiesības. “Čalovska kungs nav bijis ASV, taču es neapšaubu izvirzītās nopietnās apsūdzības,” sacīja E. Rinkēvičs, piebilstot, ka mulsinošs ir arī iespējamais sods. Viens no D. Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš uzsvēra, ka vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar lūgumu apturēt procesu un noteikt pagaidu risinājumu. Juristu grupa turpināšot sniegt atbalstu D. Čalovskim, jo viņa ģimene neesot turīga.

Taujāts, vai viņa advokātu grupa būtu gatava iesaistīties un palīdzēt cilvēkiem no Latvijas, kas par narkotiku pārvadāšanu ieslodzīti Latīņamerikas cietumos, S. Vārpiņš atbildēja: “Mēs neesam labdarības organizācija.

Viss sākās ar kolēģes lūgumu izveidot pieteikumu ECT. Mums nav tādas iespējas aizbraukt uz Latīņameriku. Uz brīvprātības principa palīdzam arī citos procesos, bet šis ir skaļākais.” Vakar pie valdības nama D. Čalovska aizstāvībai bija pulcējušies apmēram 30 demonstrantu – starp viņiem bija aizdomās turamā radinieki, draugi, motociklisti, kā arī vairāki protestētāji, kas parasti redzami šāda veida pasākumos. Protestā tika skandēts sauklis “Latvijas tiesa – taisnīgākā pasaulē!”.

Ārlietu ministra E. Rinkēviča rīcība liek uzdot jautājumu par to, kas īsti nosaka ārpolitiku un vai atbildīgās personas partijiskā nostāja svarīgos jautājumos var būt pretrunā valdības nostājai. “ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, tas nav apšaubāmi. Mēs nerunājam par attiecību fundamentiem. Arī ASV divpusējās sarunās ceļ strīdīgus jautājumus. Ārlietu ministrijas bažas saistītas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas normu ievērošanu. Ja Čalovska sūdzību ECT pieņems izskatīšanai, Latvijas pārstāvis darīs visu, lai aizstāvētu viņa pozīciju,” teica E. Rinkēvičs.

Bažas par citas ārpolitikas veidošanu E. Rinkēviča darbā pauž Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

“Šis piemērs parāda, ka Rinkēvičs nodarbojas ar atsevišķu ārpolitiku,” uzskata O. Skudra, piebilstot, ka notikušais parāda arī vēsmas koalīcijā, par kuru Valsts prezidents Andris Bērziņš esot izteicies, ka tā atrodoties “nāves ēnā”.

O. Skudra norādīja, ka lietu izlēma slēgtā valdības sēdē, kas nozīmē, ka tajā, visticamāk, bijusi pieejama precīzāka argumentācija izdošanas nepieciešamībai, kas vēl vairāk pastiprina pieņēmumus par E. Rinkēviča vēlmi izmantot ārpolitiku sava un partijas tēla veidošanā. “Ja Rinkēviču atbalsta valde un frakcija, tad mēs varētu runāt par partijas mēģinājumu kā savu profilu izvēlēties ārpolitiku. Ārlietu ministrs nodarbojas arī ar savu personīgo politiku un, ieņemot pozīciju, domā par savu paša reputāciju,” spriež O. Skudra.

Balsojumā atturējā kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende. Arī “Vienotības” politiķu vidū valdījušas domstarpības par D. Čalovska izdošanu. Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš parasti valdības jautājumos premjera V. Dombrovska prombūtnē pilda viņa pienākumus, iepriekš sociālajos tīklos iebildis pret Čalovska izdošanu ASV. Vakar balsojumā viņš nepiedalījās, jo atrodas atvaļinājumā. Pagājušonedēļ skaidras pozīcijas attiecībā uz Čalovska izdošanu nebija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Ojāram Ērikam Kalniņam. Viņš sarunā ar mani atzina, ka neesot spējis sadzirdēt spēcīgu argumentāciju, kāpēc Čalovska izdošana būtu svarīga. “Ja Latvijas tiesa ir spējīga tiesāt Čalovski, tad tas jādara šeit. ASV potenciālie sodi ir bargāki nekā Latvijā. Saprotu Ārlietu ministrijas nostāju – kaut arī pastāv vienošanās, ne vienmēr ir jāpiekrīt.” Toties viņa partijas biedrs, Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš pauda stingru nostāju par labu ASV prasībām. “Mums ir līgums ar ASV par šo jautājumu un ASV mums ir izdevušas vairākus cilvēkus tiesāšanai. Ja viņi dara un mēs iebilstam, tad kāda jēga ir no šā līguma? Tad jau ASV var iebilst pret kādu mūsu lūgumu, balstoties uz tā nepildīšanu. Un arī Eiropā līdzīgos gadījumos mūs var neturēt godā,” skaidroja A. Lejiņš. Viņš arī uzsvēra, ka netic dažādiem negatīviem apgalvojumiem par ASV tiesu sistēmu, kam viņš uzticoties vairāk nekā Latvijas tiesu sistēmai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+