Valdība saskaņo NAP grozījumus 0
Ministru kabinets (MK) vakar atbalstīja lielāko daļu no Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem Nacionālajam attīstības plānam (NAP) 2014. – 2020. gadam.
“NAP apspriešanas process Saeimā bija ļoti konstruktīvs,” vakar pēc valdības sēdes žurnālistiem teica Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Kopumā PKC no deputātiem saņēmis aptuveni 240 priekšlikumus. Galvenokārt gan tie bijuši redakcionālas dabas, tādēļ gandrīz visi tikuši apstiprināti. Visaktīvāk priekšlikumus iesniegušas opozīcijas partijas “Saskaņas centrs” un ZZS.
Tomēr vairāki būtiski deputātu piedāvātie grozījumu priekšlikumi MK atbalstu nav guvuši. Tā piemēram, valdība neatbalsta deputātu ierosinājumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm stimulēt personu ar bērniem iesaisti darba tirgū, kā arī veicināt jauniešu nodarbinātību. Atteikuma iemeslā paskaidrots, ka ģimenes valsts politikas pamatnostādnes jau paredz palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošām personām, bet jauniešu vidū ilgstošais bezdarbs neesot izplatīta parādība.
Tāpat noraidīts deputātes Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) priekšlikums par Ventspils, Liepājas un Daugavpils lidostu attīstīšanu un bezpartijiskā deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums palielināt finansējumu autoceļu sakārtošanai, jo finansiālās iespējas esot ierobežotas un prioritāri būšot citi transporta infrastruktūras projekti.
Toties atbalstīts Nacionālās apvienības priekšlikums palielināt latviešu valodas lietojumu sabiedrībā, stiprinot latviešu valodas pozīciju ikdienas saziņas situācijās.
Valdība jau 23. oktobrī konceptuāli atbalstīja NAP galīgo redakciju un nodeva to deputātiem izvērtēšanai. Tagad, kad saskaņoti deputātu priekšlikumi, plāns vēlreiz tiks atdots Saeimā. NAP galīgā apstiprināšana plānota decembra otrajā pusē.
NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas rīcības plāns līdz 2030. gadam (“Latvija 2030”), kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. Plānā noteiktas trīs prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas, bet plāna galvenais mērķis ir dzīves kvalitātes pieaugums. Kopumā NAP pasākumu realizācijai būs pieejami apmēram seši miljardi latu. Tostarp Kohēzijas fonda līdzekļi 2,9 – 3,3 miljardu latu apmērā, Lauku attīstības fonda līdzekļi – apmēram 1,1 miljards latu, bet valsts budžeta finansējums tautsaimniecības attīstībai tiek lēsts apmēram 700–800 miljoni latu.
