Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. novembris, 2012
Drukāt

Valdībā tiesībsarga rekomendācijām praktiski nav atbalsta

Foto - LETAFoto - LETA

Tiesībsarga biroja dialogs ar valdību ir slikts, sadarbības, var teikt, vispār nav vai arī tā atgādina “kurlā un mēmā sarunu”, valdībā tiesībsarga rekomendācijām praktiski nav atbalsta, intervijā aģentūrai LETA atzīst tiesībsargs Juris Jansons.

Pusotra gada laikā, kopš Jansons ir tiesībsarga amatā, Saeimas dažādām komisijām ir nosūtīti kopumā 45 un Ministru kabinetam 16 tiesībsarga ziņojumi, ieteikumi, viedokļi un priekšlikumi. Ikdienā strādājot ar iedzīvotāju iesniegumiem, pārbaudes lietām un atzinumiem, tiesībsargs ir secinājis, ka 97% gadījumu runa ir nevis par nepilnīgām tiesību normām, bet par to piemērošanu.

Faktiski gandrīz visos gadījumos, kad tiek konstatēts cilvēktiesību pārkāpums valsts pārvaldes vai pašvaldības rīcībā, tā ir bijusi pretrunā labas pārvaldības principam, respektīvi, valsts vai pašvaldības iestāde vai amatpersona nav rīkojusies privātpersonas interesēs un piemērojusi taisnīgu procedūru.

Uz lielāko daļu no nosūtītajiem materiāliem ne no Saeimas komisijām, ne no valdības Tiesībsarga birojs nav saņēmis nekādu reakciju. Informācija par pilnīgi visiem aktuālākajiem jautājumiem, kas ir skatīti Tiesībsarga birojā, tiek sūtīta uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, uz Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju un uz Juridisko komisiju, ja atzinums ir saistīts ar konkrētu likumdošanas aktu vai tā normu. Bet Jansonam ir radies iespaids, ka parlamentā viena komisija nezina, ko dara otra komisija. Uz lielāko daļu no nosūtītajiem materiāliem ne no Saeimas komisijām, ne no valdības nav saņemta nekāda reakcija. “Bēdīgi, ka parlamenta komisijas vai nu neatbild vispār, vai pārsūta tiesībsarga ziņojumu uz ministrijām, kur tas iegulst tālākajā plauktiņā,” saka Jansons.

Politiķu visai rezervēto attieksmi pret tiesībsargu Jansons skaidro ar valdības koalīcijas partiju zināmu greizsirdību, jo, pēc viņa domām, liela daļa deputātu ir kļūdījušies savos aizspriedumos. “Esmu darbojies pietiekami aktīvi un apliecinājis savu politisko neitralitāti,” uzsver Jansons. “Vienotībai” tiesībsarga amatam bija sava kandidāte – Anita Kovaļevska, apvienība “Saskaņas centrs” tiesībsarga amatam izvirzīja Jansonu, kaut līdz tam viņš nebija un arī patlaban nav saistīts ne ar vienu politisko partiju.

“Tiesībsarga birojs kritizē valdības darbu, bet līdz šim publiskajā telpā valdības darbs, ministru, viņu vadīto ministriju un valsts iestāžu darbs nav kritizēts un sabiedrība nav informēta par problēmām, kas ir to darbībā,” norāda Jansons. Par izteikto kritiku tiesībsargi saņemot pretestību, Tiesībsarga birojam nedod pienācīgu budžetu. Koalīcijas, īpaši “Vienotības”, deputāti mēģinot vērsties arī pret tiesībsargu. Dažu “Vienotības” deputātu antipātijas pret viņu, pēc Jansona domām, ir balstītas sadarbībā ar deputātiem pietuvinātām personām, kas savulaik strādāja Tiesībsarga birojā, bet tika atlaistas un turpina tiesāties par atjaunošanu amatā. “Tas ir savdabīgs atriebības veids, neiecietības izrādīšana pret Tiesībsarga biroja labajiem darbiem,” uzskata Jansons.

2010.gadā Tiesībsarga biroja budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, tika samazināts par 57%, tika likvidēti departamenti, atlaisti darbinieki. Rezultātā tika apdraudēta ne tikai nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem, bet arī bija grūtības laikus un kvalitatīvi izskatīt pārbaudes lietas un sagatavot attiecīgos juridiskos atzinumus.

Valdība noraidīja Tiesībsarga biroja budžeta papildu līdzekļu pieprasījumu 2013.gadam. “Mēs prasījām 2013.-2015.gadam papildu finansējumu 199 074 latu apmērā. 27 600 latus no šīs summas bija iecerēts izmantot pētījumiem par sociālo darbu ģimenēs ar bērniem, rases un etniskās piederības jomā, pētījumam par personu ar garīga rakstura traucējumiem un invalīdu tiesību ievērošanu slēgta tipa iestādēs un pētījumam par romu stāvokli Latvijā.”

Brīdī, kad Jansons pārņēma Tiesībsarga biroja vadību, situācija tajā bija ārkārtīgi kritiska. Turklāt bija vēl iekšēja šķelšanās darbinieku vidū, mikroklimata plaisas un problēmas. Šobrīd tas ir pilnībā likvidēts. Biroja darbinieki, ja vajag, ir gatavi strādāt arī pēc oficiālā darba laika beigām, sestdienās un svētdienās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+