Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Foto – LETA

Valdībā turpmāk piebremzēs ar karstas putras strēbšanu, atzīst Krieviņš 5

Valsts sekretāru sanāksmē nesen izsludināti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, kuri vēl vairāk sašaurinās iespējas virzīt steidzami uz valdības sēdēm tiesību aktu projektus.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Mēs esam samērā bieži brīdinājuši un joprojām stāstām, ka tas nav pieļaujams, katram Ministru prezidentam skaidrojam steigas radītās sekas. Straujumas kundze ir mēģinājusi cīnīties, taču jāsaprot, ka daļēji pastāv politiskais spiediens, – sak, tomēr vajag pieņemt, jo kavējam termiņus. Ja nokavēs nedēļu vai divas, vai kaut kas mainīsies? Nemainīsies. Labāk apstiprināt kvalitatīvi izstrādātus noteikumus nekā nepārdomātu, steigā pieņemtu dokumentu,” pastāstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Valsts kanceleja arvien biežāk pārliecinoties, ka no ministrijām nenormāli liels jautājumu skaits Ministru kabinetā tiek virzīts steidzamības kārā. Tas nozīmē, ka šie jautājumi nav izdiskutēti un izanalizēti. Valsts kancelejas direktors norādīja, ka vienā valdības sēdē steidzamības kārtā labo vai pieņem noteikumus, un, raugi, pēc nedēļas vai divām tie paši MK noteikumi jau tiek atkal grozīti. Par to valsts pārvaldi pamatoti kritizē arī sociālie partneri. “Un šeit mēs atkal nonākam pie jautājuma par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu, reputāciju un augsto kadru mainību. Kamēr tas netiks atrisināts, šis apburtais loks turpināsies – pārvaldē netiks nodrošināta institucionālās atmiņas saglabāšana, pieredzes uzkrāšana un tās normāla nodošana kolēģiem, kā arī augstu profesionālu cilvēku piesaiste,” atzina M. Krieviņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Steidzamības kārtā iesniegto un MK sēdes darba kārtībā papildus iekļauto jautājumu skaits pastāvīgi ir vismaz 30% apmērā no kopējā sēdē iekļauto jautājumu skaita. Projektu pavadvēstulēs steidzamības iemesls visbiežāk nav objektīvi pamatots, jo tas ir laikus zināms notikums vai uzdevuma izpildes termiņa nokavējums.

Patērētie resursi uz katru šādu projektu kā ministrijā, tā arī Valsts kancelejā ir vismaz dubultā salīdzinājumā ar noteiktā kārtībā sagatavotu un līdz iesniegšanai pilnībā izstrādātu un nokomplektētu projektu.

Valsts kanceleja norāda, ka steidzamo jautājumu pastāvīgi lielais skaits MK sēdes darba kārtībā nestiprina sabiedrībā pārliecību, ka visi MK pieņemti lēmumi ir vispusīgi izanalizēti, izsvērti un sabiedrības interesēm atbilstoši. Pastāv risks nenodrošināt tiesību aktu kvalitāti, jo būtiski kancelejas resursi katru piektdienu tiek iesaistīti tikai pieteikto steidzamo jautājumu aprites organizēšanā. Līdz ar to kavējas parastajā kārtībā iesniegto projektu izvērtēšana pirms novirzīšanas uz MK sēdi, jo steidzamie jautājumi valdības sēdē tiek izskatīti pēc 2 darbadienām, kamēr parastā kārtībā iesniegtie – vidēji pēc 24 darbdienām.

(Visu interviju ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu lasiet “Latvijas Avīzes” 27. janvāra numurā.)