LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis
Foto – LETA

Valdība un LPS vienojas par domstarpību protokolu 0

Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pirmdien LPS domes sēdē parakstīja savienības un valdības vienošanās un domstarpību protokolu, kuru paredzēts pievienot valsts nākamā gada budžetam.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Straujuma atzina, ka nākamā gada budžetā ir nesaskaņoti jautājumi, tomēr tas nav pašvaldībām nelabvēlīgs. “Kā vienmēr ir nesaskaņoti jautājumi, no tā nevar izvairīties, bet budžets pašvaldībām nav nelabvēlīgs.(..) Vairāk vai mazāk mēs esam ievērojuši pašvaldību vajadzības,” teica premjere.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldības varēs risināt problēmas, kas iekavējušās jau gadiem. “Šobrīd pašvaldībām ir gandrīz 90 miljonu pieaugums budžetos, līdz ar to tas ļaus pašvaldībām atrisināt tās problēmas un jautājumus, kas iekavējušies gadiem. Par tiem jautājumiem, kur mums ir nevienošanās – vienmēr jau ir nevienošanās. Nevienošanās ir jāvirza uz attīstību, strādāsim kopā ar pašvaldībām par pedagogu atalgojuma modeli, arī citiem jautājumiem – par ūdensapgādi – tie ir tādi vairāk praktiski jautājumi,” teica Straujuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus viņa minēja, ka sarunas par nākamā gada budžetu būtiski atšķirās no pagājušā gada. “Ļoti atšķiras no 2015.gada budžeta, tad bija ļoti satraukta sēde, un bija liela neapmierinātība. Šodien ir viss ļoti mierīgi,” piebilda premjere.

Viņa arī atzīmēja, ka Finanšu ministrija ir izdarījusi lielu darbu saistībā ar pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas modeli, jo tas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, ar kuru pērn LPS piekrita parakstīt vienošanās domstarpību protokolu. “Dažus gadus iepriekš protokols vienkārši netika parakstīts, tā kā es domāju, ka sadarbība ir laba, un tagad ir bēgļu jautājums, kas atkal ir jauns posms, pie kura strādājam kopā,” klāstīja Straujuma.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka LPS dome pirmdien sēdē lēma par vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību, kuru paredzēts pievienot valsts nākamā gada budžetam.

Sarunās ar Finanšu ministriju un arī Ministru kabineta komitejas sēdē jau ir panākta vienošanās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2016.gadā un noteikt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā attiecīgi 80% un 20% apmērā.

Ieņēmumi pašvaldību budžetos no IIN 2015.gadā prognozēti 1,2 miljardu eiro apmērā.

Savukārt jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2016.gadā ir paredzēts 36,48 miljonu eiro finansējums no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.

Būtiskākais jautājums, par ko nav vienošanās, ir principi pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā vidējā termiņā. Ministru kabinets un Finanšu ministrija uzstāj, ka turpmākajos trijos gados IIN pārdales proporcijai jāsaglabājas nemainīgai – 20% valstij, 80% pašvaldībām. Savukārt LPS norāda, ka 2016. gadā šim sadalījumam piekrīt, taču ilgtermiņā ir pārāk daudz faktoru, kas var ietekmēt ienākumu un izdevumu apmēru, tādēļ stingru proporciju vidējam termiņam noteikt jau pašlaik ir neapdomīgi.

Reklāma
Reklāma

Tāpat vēstīts, ka budžetu Saeimā plānots iesniegt 30.septembrī.

LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī. Tās biedri ir 118 no 119 Latvijas pašvaldībām – deviņas republikas pilsētu un 109 novadu pašvaldības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.