Valdība un pašvaldības joprojām nespēj vienoties par nodokļu jautājumiem 1
Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē šodien izskatīja un tālākai lemšanai valdībā virzīja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokolu 2015.gadam.
Sēdes laikā tika analizēta katra protokolā iekļautā pozīcija, un atsevišķām no tām abu pušu viedoklis netika mainīts, bet par dažiem jautājumiem vienošanās tika panākta diskusiju rezultātā. Galvenās diskusijas, kā ik gadu, bija par nodokļu politikas jautājumiem.
Galvenais jautājums, par ko pašvaldību un Ministru kabineta viedokļi nesakrīt jau vairākus gadus, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales proporciju. Patlaban tā ir 80% pret 20% par labu pašvaldībām. Valdība uzstāj, ka šādai proporcijai ir jāsaglabājas arī turpmākos gadus, bet LPS uzskata, ka proporcijai par labu pašvaldībām ir jāpalielinās, tuvākajos gados sasniedzot 86%.
Kā skaidro LPS, neskatoties uz to, ka IIN ieņēmumi absolūtos skaitļos ik gadu pieaug, inflācijas ietekmē nākamajā gadā tie būs tikai 87% apmērā no 2007.gada līmeņa. Turklāt pēc krīzes periodā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pašvaldību budžetā ir lēnāks nekā valsts budžetā. Pašvaldībām negūtie IIN ieņēmumi laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam ieskaitot tiek lēsti 140 miljonu eiro apmērā. LPS aprēķinājusi, ka negūtie ieņēmumi IIN likmes samazināšanas dēļ nākamgad pašvaldībām būs 48 miljonu eiro apmērā. Gadījumā, ja nākamgad IIN proporcija tiks pārdalīta uz 81% par labu pašvaldībām, tie būs papildu 14 miljoni eiro, kas nonāks pašvaldību budžetā.
Valdība tomēr uzskata, ka proporcija nav jāmaina, bet gadījumā, kad tiek pieņemti lēmumi, kas rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ir nepieciešams pieņemt lēmumu par kompensējošiem pasākumiem pašvaldību budžetiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka IIN likme ir jāmazina, jo cilvēki sāk nākt ārā no ēnu ekonomikas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), aizstāvot valdības viedokli, atgādināja, ka uzņēmējiem ir apsolīts, ka nākamajā gadā tiks mazināti ar darbaspēku saistīti nodokļi. “Un tagad pateikt, ka samazinājumu neveicam, to es nevaru,” teica Straujuma. Viņa atgādināja, ka, mainot IIN attiecību, lielākie ieguvēji būs lielās pilsētas un Pierīga, savukārt mazās pašvaldības nebūs ieguvējas.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja par organizācijas vēlmi, ka vidēja termiņa budžeta jautājumi tiek izskatīti pirmajā pusgadā. “Neapšaubu, ka lēmumi ir pamatoti un ka budžets ir jāpieņem,” teica Jaunsleinis.
Jautājumā par pašvaldību aizņēmumiem vidējā termiņā abas puses vienojušās, ka ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2015., 2016. un 2017.gadam tiek noteikts 118 miljoni eiro. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu politiku vidējā termiņā. Katru gadu, sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, sadarbībā ar LPS tiks izvērtēts kopējais aizņēmumu limits, kāds iespējams, un noteikti optimālākie nosacījumi aizņēmumu saņemšanai.
LPS joprojām uzskata, ka ir nepieciešams atjaunot Valsts autoceļu fondu, tam novirzot finansējumu, kas atbilst 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un līdz 80% no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Savukārt pašvaldību autoceļiem un ielām būtu jānovirza ne mazāk kā 30% no fonda ieņēmumiem. Tikmēr Ministru kabinets atgādina, ka šā gada 12.novembra sēdē ir atbalstīta papildu līdzekļu piešķiršana pašvaldību autoceļiem un ielām 7,1 miljona eiro apmērā turpmākajos trīs gados. Līdz ar to mērķdotācija pašvaldību autoceļiem nākamajā gadā būs 45,13 miljonu eiro apmērā.
Tāpat LPS atgādina, ka pašvaldību resursi joprojām nav pietiekoši, lai īstenotu tām uzliktos papildu pienākumus. Būtisks slogs būs arī minimālās algas palielināšana no nākamā gada uz 360 eiro – algas skalu minimuma korekcijai papildus vien būs nepieciešami vismaz 25 miljoni eiro.
Pašvaldības vēlas, lai valsts nodrošina tām finansējumu valsts deleģētajiem pienākumiem pašvaldībām izvērtēt darījumus ar lauksaimniecības zemi – tam nepieciešami aptuveni 800 000 eiro. Bet aptuveni 1,5 miljoni eiro nepieciešami, lai tās varētu uzturēt to saimniecībā nodotās pludmales.
Lai gan no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina pabalsts bāreņiem izdevumiem, kas rodas par dzīvojamās platības īri, finansējums tam pašvaldībām valsts budžetā nav paredzēts. LPS rosināja noteikt, ka šī likuma norma stājas spēkā tikai ar 2017.gada 1.janvāri. Likums nosaka, ka dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju un citiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt jaunietim pašam būšot iespējas izvēlēties, kurā administratīvajā teritorijā dzīvot. LPS vēlas, lai izvēlei būtu argumentēts pamatojums un izvēle būtu saskaņota ar pašvaldību. Šo priekšlikumu akceptēja arī ministri.
Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem finansējums no valsts budžeta pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir nodrošināts 100% apmērā.
Vienošanās ir arī par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu nākamajam gadam, kur tiks ņemti vērā Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi līdzsvarotai, reģionāli sabalansētai valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām. Nākamajā gadā valsts budžetā tiks paredzēti 36,48 miljoni eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.
Tāpat finansējums fondā tiks paredzēts pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un novadiem finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas paaugstināšanai līdz 99% pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
Dokumentā ir iekļauts ierosinājums izstrādāt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot, ka likums neattiecas uz pašvaldībām, kuras ir izstrādājušas un pieņēmušas savu atlīdzības sistēmu. Tomēr valdība norāda, ka šis jautājums nav tieši saistīts ar nākamā gada valsts budžetu, tāpēc par to diskusijas turpināsies 2015.gada pirmajā pusgadā. Protokolā LPS iekļāvusi vēl vairākus ar nākamā gada budžetu tieši nesaistītus jautājumus, par ko valdība rosina diskusiju turpināt nākamgad.
Komentējot LPS teikto par vidējo algu, kas pašvaldībās ir zemāka nekā valsts sektorā, finanšu ministrs norādīja, ka valsts sektorā ir vērojama algu atšķirība.
Pēc diskusijas Straujuma aicināja problēmjautājumus vēlreiz izdiskutēt LPS domes sēdē, bet pēc tam nākt un diskutēt uz Ministru kabineta sēdi.
