Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. augusts, 2013
Drukāt

Valdība uzdod KM aprēķināt Rīgas pils muzeju pārvietošanas izmaksas

foto - Letafoto - Leta

Valdība otrdien uzdeva Kultūras ministrijai (KM) aprēķināt, cik izmaksās Rīgas pils muzeju pārvietošana uz vairākām ēkām Rīgā, aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Valdība sēdē uzklausīja “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ), KM un Rīgas pils muzeju atbildes ziņojumu uz Saeimas komisijas vēstuli, kurā tā aicina nekavējoties piešķirt finansējumu ugunsgrēka seku likvidēšanai un veidot Rīgas pils atjaunošanas projekta vadības grupu, un uzdeva KM aprēķināt nepieciešamo finansējumu par Rīgas pils muzeju pārvietošanu uz vairākām ēkām Rīgā. Izmaksas segs no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēstulē Ministru kabinetam (MK) aicina veidot Rīgas pils atjaunošanas projekta vadības grupu, nekavējoties piešķirt finansējumu ugunsgrēka seku likvidēšanai un atjaunot Rīgas pils atjaunošanas sabiedriskās padomes darbību.

Atbildes ziņojumā VNĪ valdību informēja par atbildes vēstuli Saeimas komisijai, norādot, ka joprojām tiek strādāts pie Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas.

“Svētdien pabeidza pagaida jumta izbūvi. Savukārt līdz 19. augustam pilnībā tiks izvākti atlikušie izdedži, un turpināsies avāriju seku likvidēšana,” atzina VNĪ pārstāvji.

VNĪ arī uzsvēra, ka līdz 21. septembrim pagarināts termiņš, kad informēs, cik daudz kopējo līdzekļu bija nepieciešams seku likvidēšanai.

Premjers Valdis Dombrovskis vēlējās noskaidrot, kādēļ nevar iegādāties kondicionētājus, lai mikroklimatu muzejos padarītu labvēlīgāku. VNĪ pārstāvji atbildēja, ka “ar žāvētājiem nav iespējams nodrošināt mikroklimatu” un vienīgais iespējamais risinājums ir muzeju pārvietošana.

Visi muzeju direktori atbalsta muzeju krājumu pārvietošanu, kaut arī viņiem tas ir bijis ļoti smags lēmums.

“Mums saka, ka mēs tur vairs nevaram atrasties. Grozījām tā un šitā, bet izskatās, ka mums ir jāiet prom no pils, kaut arī tas ir neērti un ļoti grūti,” paskaidroja pilī esošo muzeju pārstāvji.

Rīgas pilī izvietoto muzeju vadītāji pirmdien vienojās, ka muzejiem jāpamet Rīgas pils telpas iespējami drīz.

KM sanāksmē par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājumu pārvietošanu no Rīgas pils telpām uz pagaidu krātuvēm LNVM direktors Arnis Radiņš, LNMM direktore Māra Lāce un RMM direktore Ilze Knoka bija vienisprātis, ka muzejiem jāpamet Rīgas pils telpas iespējami drīz, lai saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības un eksponātus, kuri jāpārceļ uz kultūrvēsturiskajām vērtībām piemērotākām un drošākām telpām.

Pēc KM uzskata, lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, pašlaik ir jāvienojas par kultūras vērtību uzglabāšanai piemērotāko risinājumu. KM valsts sekretārs Guntis Puķītis uzsvēra, ka pagaidu telpu risinājumiem ir jābūt atbilstošiem, ievērojot muzeju specifiskās prasības, kas saistītas ar eksponātu uzglabāšanu. Ministrija kā vienu no risinājumiem ir piedāvājusi iespēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas krātuvē izvietot būtisku RMM krājuma daļu, kurai tur būtu vispiemērotākie klimatiskie apstākļi, piemēram, manuskriptu un citu kultūrvēsturisko vērtību uzglabāšanai.

Muzeju un KM pārstāvji sanāksmē tika iepazīstināti ar VNĪ veiktajiem aprēķiniem par muzeju pārvietošanu uz pagaidu krātuvēm, telpu tehnisko stāvokli, par atbilstīgu jauno telpu pielāgošanu un sagatavošanu muzeju vajadzībām. VNĪ pārstāvji  informēja par telpām Brīvības ielā 32, bijušajā Vēstures un filozofijas fakultātē, kuras varētu pielāgot LNVM ekspozīciju izvietošanai. Savukārt, lai pienācīgi izvietotu muzeja krājumu daļu, tiek piedāvātas telpas Lāčplēša ielā 106/108, kur plānots pielāgot vairākus korpusus. Paredzēts, ka VNĪ veiks precīzākus aprēķinus, kas atbilst konkrētajiem piedāvātajiem telpu risinājumiem atbilstoši muzeju specifiskajām vajadzībām.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka jāturpina arī jau agrāk plānotās jaunās muzeju krātuves ēkas Rīgā, Pulka ielā, projekta īstenošana līdz 2016. gada pirmajai pusei.

Situācija Rīgas pilī pēc jūnijā notikušā postošā ugunsgrēka ir neapmierinoša; lai arī pils apsaimniekotāji un kultūras pieminekļu aizstāvji tajā vaino būvniekus, viņi pārmetumus noraida un vērš uzmanību uz apsaimniekotāju un apdrošinātāju neizdarību.

Jau ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3,2 tūkstoši kvadrātmetru. Ugunsgrēka cēloņi joprojām nav zināmi.

Rīgas pilī atrodas daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kā arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Remonta dēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+