Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
23. novembris, 2017
Drukāt

Valdība varēs lemt, kādas vidusskolas finansēt (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka skolēnu skaita un kvalitātes kritērijiem jābūt ietvertiem Izglītības likumā un nevar ļaut to lemt valdībai. Attēlā: 11. klases skolēni Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.

Valdībai būs tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupā, paredz Saeimas vakar pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Lēmums saistīts ar valdības ieceri sakārtot skolu tīklu, vispirms samazinot vidusskolu skaitu.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija un citi opozīcijas pārstāvji gan centās panākt, lai valdībai netiktu dotas šādas tiesības. LRA pārstāvis Varis Krūmiņš pauda viedokli, ka par minimālo skolēnu skaitu klasē jālemj skolas dibinātājam – tās visbiežāk ir pašvaldības. Jāpiebilst, ka pašvaldības patiesi ļoti satraukušās par to, ka valdībai būs tiesības lemt tik nozīmīgus jautājumus par skolu tīklu.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu Izglītības likums arī nosaka, ka tieši valdība lems, vai turpināt no valsts budžeta finansēt pedagoga darbu klasēs, kur ir mazāk skolēnu, nekā prasīts. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis solījis, ka vidusskolas, kurās skolēniem ir augsti mācību sasniegumi, varēs pastāvēt arī tad, ja skolēnu trūks. Taču to, kādi būs šie kvalitātes kritēriji, kam tādā gadījumā skolai būs jāatbilst, arī lems valdība.

Ministrs Saeimas sēdē norādīja – šobrīd, kad ir daudz mazu vidusskolu, pašvaldības ne visur spēj nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu: “Auces novada Bēnes vidusskola – 10. līdz 12. klasē mācās 38 skolēni. Mēnešiem ilgi nenotiek nodarbības angļu valodā, informātikā, latviešu valodā, jo slodze skolotājam, rēķinot uz šādu bērnu skaitu, ir tik niecīga, ka skolotājs šai skolā var nopelnīt apmēram 200 eiro mēnesī. Tāpēc skola nevar noalgot skolotāju mēnešiem ilgi. Tērvetes novada Augstkalnes vidusskola – 10. līdz 12. klasē 34 bērni. Ekonomikas stunda nenotiek nevienā klasē, jo vienkārši nav skolotāju.”

Tikmēr LRA pārstāvis Juris Viļums teic, ka līdz ar skolu likvidēšanu “zaudējam ļoti lielu daļu no mūsu valstiskās bagātības”. Tāpat viņš bažījās, ka Saeima akli uzticas valdībai, nezinot, kāds būs minimālais skolēnu skaits.

 

Pašvaldību pārstāvji apsūdz ministru kaitniecībā

Neziņa, kādi tad būs valdības tālākie lēmumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem, skolas uztrauc arī pašvaldību vadītājus.

Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) priekšsēdētājs, Valkas novada mērs Vents Krauklis un RACA padomes loceklis Līvānu novada mērs Andris Vaivods uztraucas, ka valdība savos lēmumos pārāk balstīsies uz IZM pasūtīto un ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā izstrādāto skolu tīkla pētījumu, kas paredz, ka, piemēram, Līvānu novadā no četrām skolām jāatstāj viena. Tostarp pētnieki rosina atstāt tikai sešas sākumskolas klases Līvānu novada Rudzātu vidusskolā, kaut gan šīs skolas absolventi centralizētos eksāmenus kārto labāk nekā skolēni vidēji valstī, skolēni piedalās un pat uzvar valsts līmeņa mācību olimpiādēs.

Pētnieki ieteikuši apvienot abas Līvānu pilsētā esošās vidusskolas, neņemot vērā, ka viena no tām ir mazākumtautību. Līvānu domes priekšsēdētājs ir neizpratnē, ko no pašvaldības sagaida: “Vai grib, lai veidojam divplūsmu skolu? Katrā ziņā tuvākā mazākumtautību skola ir Daugavpilī. Nebraukās cittautieši katru dienu tos 60 kilometrus, drīzāk aizbrauks pavisam prom.”

Viņš netic, ka, apvienojot skolas, var ietaupīt. Līvānos parēķinājuši: apvienojot abas pilsētas vidusskolas, ieguvums būtu mēnesī vien 500 eiro. A. Vaivods uzskata: K. Šadurska darbība ir kaitniecība, lai “iztīrītu laukus no cilvēkiem”. Viņaprāt, ja ārpus pilsētām būs iespējams mācīties tikai līdz 6. klasei, ģimenes pārvāksies uz Rīgu, Pierīgu vai pat ārzemēm. Pret skolu reorganizāciju jau parakstījušies vairāk kā 3000 novada iedzīvotāju. Protesta vēstules tiks iesniegtas valdībai un Ministru prezidentam.

Kāpēc pašvaldību pārstāvji uzskata, ka valdība pieņems tieši tādus lēmumus par minimālo skolēnu skaitu, kā iesaka pētnieki? Jāatgādina, ka pētnieki ierosina noteikt, ka no 2023. gada 1. septembra četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, – 75. Tāpat pētījumā ierosināts, kuras skolas jāsaglabā kā vidusskolas un kuras jāpārveido par sākumskolām. V. Krauklis skaidro: līdz šim IZM priekšlikumi par to, kādi lēmumi valdībai un Saeimai jāpieņem par skolu tīklu, lielā mērā balstījušies uz pētnieku piedāvājumu. “Mēs uzskatām, ka skolēnu skaita un kvalitātes kritērijiem jābūt ietvertiem Izglītības likumā. Ir bīstami dot pārāk plašas pilnvaras valdībai. Mēs nezinām, kādi politiskie spēki to veidos pēc vēlēšanām. Varbūt tādi, kuri uzskatīs, ka skolu tīkls jāsakārto ļoti strauji,” teic V. Krauklis.

 

Atlaistajiem skolotājiem – sešu algu pabalsts

Likums arī paredz, ka valdībai būs jāizstrādā kārtība, kādā valsts sociālo atbalstu varēs saņemt pedagogi, kuri zaudēs darbu skolas likvidācijas vai reorganizācijas dēļ. Vienlaikus likums jau paredz, ka darbu zaudējušie pedagogi, kuriem līdz pensijai palikuši ne vairāk kā trīs gadi, varēs saņemt valsts sociālo atbalstu līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

“Vienotības” frakcijas deputāts Ints Dālderis atsauca savus priekšlikumus par obligātu vidējās izglītības ieviešanu, jo K. Šadurskis solīja, ka attiecīgas izmaiņas drīzumā rosinās pati IZM.

Lemjot par grozījumiem Izglītības likumā, kārtējo reizi raisījās strīds par internātskolu nākotni un nepieciešamību. Kā zināms, valdība vēlas pārtraukt finansēt to uzturēšanas izmaksas. Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” (“NSL” vēlējās panākt, lai likumā tiktu iekļautas arī sociālās rehabilitācijas programmas, kas būtībā aizstāj internātskolas, kas nepieciešamas 2000 bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar dzīvot savās ģimenēs. Toties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja: pašvaldībām ir dots laiks, lai izlemtu, vai tās pašas finansēs internātskolu uzturēšanu vai meklēs citu veidu, kā nodrošināt sociālo palīdzību to audzēkņiem. K. Šadurskis kārtējo reizi uzsvēra: sociālā palīdzība nav izglītības funkcija. Vairāk nekā 40 pašvaldību bērni nemācās internātskolās, tātad vietējā vara atradusi citu veidu, kā parūpēties par skolēniem no riska ģimenēm. Tomēr valdība apņēmusies vēl nākamgad piešķirt 14 internātskolu uzturēšanai 2,4 miljonus. Saeima “NSL” priekšlikumu noraidīja. Izmaiņas likumā paredz, ka pašvaldības var pašas uzturēt skolu internātus.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Prieks , ka pašvaldības vairs nevarēs rīkoties kā feodāļi – pēc lobijiem un deguniem.
    Kurš skolas direktors ir partijā vai radu rads.
    Tāpēc dažkārt likvidē skolas, kurām būtu jāpastāv. Piemēram – Alūksnes dome likvidē skolas, kurās ieguldīti miljoni. Tikai partiju un personīgu interešu dēl.

    • Sakārtotās tiesiskās valstīs ir izglītības ministrijas kuras pārzin valsts izglītības sistēmu. Kvalificēti cilvēki kuri sastāda valsts skolām mācību programmas. Nabaga Latvijai jācīnās ar pro-Maskaviskiem “Domes gudrajiem” !

  2. Man ir jāpiebilst ka Augstkalnes vidusskolā NOTIEK EKONOMIKAS STUNDAS! Tas, kas te ir rakstīts ir meli

  3. kā citādi

Draugiem Facebook Twitter Google+