Latvijā
Politika

Valdībā vienprātība par skolu latviskošanu 16

Foto LETA

Līdz šā gada nogalei Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā grozījumi Vispārējās izglītības un Izglītības likumos, lai līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību vidusskolu 10. līdz 12. klases varētu pāriet uz mācībām latviešu valodā.

To paredz valdības vakar vienprātīgi pieņemtais lēmums, atbalstot IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu. Līdz ar jauno izglītības saturu mazākumtautību skolās tiks palielināta arī latviešu valodas loma mācību stundās. No 2020./2021. mācību gada 10. un 11. klasēs, bet gadu vēlāk visās vidusskolas klasēs visi vispār­izglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Iecerēts, ka arī pamatskolā tiks palielināts stundu skaits, kas notiek latviešu valodā. Jau no 2019./2020. mācību gada 7. klasē mazākumtautību skolās 80 procenti stundu notiks latviski. Pakāpeniski šī proporcija tiks ieviesta arī 8. un 9. klasē.

IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja valdības sēdē pauda: Latviešu valodas aģentūras pētījums apliecina, ka tikai divi procenti jauniešu no cittautiešu ģimenēm vāji prot latviešu valodu. Tas liek secināt, ka lielākajai daļai cittautiešu nebūs grūti mācīties latviešu valodā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vērtēja, ka IZM plāns izstrādāts tā, ka ir skaidri redzami, kādi soļi reformas labā tiks veikti un ka pārmaiņu īstenošana būs konsekventa. “Svarīgi gan šajās pārmaiņās saglabāt izglītības kvalitāti,” tā M. Kučinskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) gan bažījās, vai līdz ar vidusskolu latviskošanu mācībvalodas reformas neapstāsies. Kā zināms, NA iestājas par to, ka valsts un pašvaldību finansētai izglītībai visos izglītības līmeņos Latvijā jābūt tikai valsts valodā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) norādīja, ka IZM plāno reformas, kas īstenojamas līdz 2022. gadam, taču tas nenozīmējot, ka latviešu valodas loma izglītībā nepalielināsies arī pēc tam. “Kad realizēsim šo modeli, skatīsimies, ko varam īstenot tālāk,” teica K. Šadurskis. Piemēram, bērnudārzos būtu jāievieš tik pamatīga latviešu valodas apmācība, lai katrs bērns varētu doties arī uz latviešu skolu.

Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) pauda bažas, vai pietiks latviešu valodas skolotāju, lai reformu īstenotu. K. Šadurskis atbildēja, ka skolotāju trūkums lielā mērā ir mākslīgs: sakārtojoties skolu tīklam, arī to vairs netrūkšot.

Tāpat kultūras ministre uztraucās, kā izdosies reformu īstenot Rīgā, ja tās mērs Nils Ušakovs sola finansēt nodarbības, kurās mācību viela tiks tulkota krieviski. “Rīgas domes piedāvājumu grūti komentēt, jo vēl rakstiski šis projekts nav redzams,” sacīja K. Šadurskis. “Grūti spriest, cik motivēts un finansiāli pamatots ir šis plāns, ja šīm nodarbībām tiek solīti divi miljoni. Katrā ziņā, ja mums izdosies kvalitatīvi īstenot pārmaiņas, skolēniem būs maza interese pēc stundām iet klausīties stundu atstāstus krieviski.”

LA.lv