Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Valdībai būs jālemj par jaunu koledžu (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Kaut arī izglītības speciālisti bieži uzsver, ka Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir pārāk daudz augstākās izglītības iestāžu, Latvijā tiek dibināta jauna koledža, kura vēlas būt 34. iestāde Latvijā, kurā varēs apgūt vadības zinības.

Kopumā Latvijā šajā studiju virzienā jau tiek īstenotas 124 programmas. Koledža grasās īstenot trīs studiju programmas un tās visas iekļaujas vadības virzienā.

Koledžai dots anglisks nosaukums “International College of Business and Finance” (Starptautiskā biznesa un finanšu koledža), taču dokumentos tiek lietots arī saīsinātais nosaukums “ICBF”, kas vispār nesniedz nekādu priekšstatu par to, kas tad slēpjas aiz nosaukuma.

Šīs koledžas projekta virzītāja ir Daina Vasiļevska, kurai ir doktora grāds izglītības vadībā un kura bijusi direktore Latvijas Biznesa koledžai, kam pārmesta patērētāju maldināšana, solot bezmaksas studijas un stipendijas no Eiropas stipendiju fonda, kura valdes priekšsēdētāja arī bijusi D. Vasiļevska.

Viņa apgalvoja, ka jaunajai koledžai nav nekāda sakara ar viņas iepriekšējām darba vietām. “Toreizējie darba devēji man lika dibināt šo stipendiju fondu, bet es jau toreiz brīdināju, ka būs problēmas,” stāstīja D. Vasiļevska. Biznesa koledžas mājas lapā joprojām atrodams video, kur D. Vasiļevska uzstājas pasākumā, kurā sveic jauniešus, kas potenciāli varētu saņemt šīs stipendijas. Realitātē gan lielākā daļa tomēr mācās par maksu.

Vai D. Vasiļevska pati būs jaunās koledžas īpašniece vai kāds cits, to viņa pagaidām nevēlējās atklāt.

Studiju programmu licencēšanas komisija pagājušajā nedēļā nolēma sūtīt uz koledžu ekspertu, kas izvērtēs, vai tai var izsniegt licenci iecerēto studiju programmu īstenošanai. Taču šoreiz licences iegūšana nebūs vienkārša.

Saskaņā ar šogad pieņemtajiem valdības noteikumiem par studiju pro-grammu licencēšanu, ja augstskola vai koledža vēlas īstenot studiju virzienu, kuru iepriekš nav īstenojusi, Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citiem partneriem būs jālemj, vai augstskolas ieceres saskan ar valsts attīstības prioritātēm. Gala lēmumu par licences izsniegšanu pieņems Ministru kabinets.

D. Vasiļevska ir pārliecināta, ka valdības lēmums būs pozitīvs, jo “mēs būsim vienīgā koledža Latvijā, kur mācības būs tikai angliski”.

Kad jautāju izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrov-skim, vai Latvijā vajadzētu vēl vienu koledžu, kas ražos kārtējos vadībzinātņu speciālistus, ministrs atbildēja, ka neko par jaunas koledžas dibināšanu nav dzirdējis, un izteicās līdzībās: “Ja valstī kādā jomā strādā 100 uzņēmumi un kāds grib dibināt 101., cik godīgi būtu ierobežot konkurenci?” Jāsaka gan, ka vēl piektdien konferencē par augstskolu finansēšanu ministrs runāja par nepieciešamību konsolidēt augstākās izglītības iestādes.

D. Vasiļevska teica, ka pasniedzēji tiks aicināti no ārzemēm, tāpat tiek cerēts uz studentiem no ārvalstīm. Turklāt koledžu veidos tā, lai tajā būtu ērti mācīties arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kuri tagad esot spiesti doties studēt uz ārzemēm vien tāpēc, ka Latvijas augstskolās nav šādiem jauniešiem piemērotu apstākļu.

Tieši ar angliskajām studijām un ārzemnieku piesaisti tiek skaidrots arī koledžas angliskais nosaukums. Vai Latvijā vispār drīkst reģistrēt mācību iestādes, kam nav latviska nosaukuma? “Uzņēmumu reģistrā mums arī vaicāja, kāpēc nosaukums ir angliski,” stāstīja D. Vasiļevska. “Tomēr pēc mūsu paskaidrojuma neiebilda. Domājām, ka to varētu Izglītības kvalitātes valsts dienests, bet arī neiebilda.”

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Ilze Stengrevica skaidroja, ka IKVD nav iebildis pret nosaukumu, jo tas nav pretrunā likumam. To apliecināja arī Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis: likums tikai prasa, lai nosaukumā būtu latviešu vai latīņu burti. “Īsti normāli tas nav, bet tāda nu ir likuma prasība,” piebilda A. Kursītis.

Uzziņa


Latvijā šobrīd darbojas 61 augstākās izglītības iestāde. No tām 17 ir valsts augstskolas, tikpat ir valsts koledžu. Ir arī 16 privātās augstskolas un astoņas privātās koledžas, kā arī trīs ārvalstu augstskolu filiāles.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Koledža ir tas pats tehnikums. Pirmā līmeņa augstākā izglītība – specialitāte. Tā īsti par augstāko izglītību uzskatāms tikai bakalaurs.

  2. Uu, droši vien, atkal tur darbosies kāds no Valsts kancelejas juridiskā dienesta…

Draugiem Facebook Twitter Google+