Ekonomika
Darbs un nauda

Olafs Zvejnieks: Valdībai draud iespēja ar “zelta izpletņiem” nolaisties tieši peļķē0


FKTK vadītājs Pēteris Putniņš.
FKTK vadītājs Pēteris Putniņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs pagājušajā nedēļā nāca klajā ar inovāciju – ja ļoti gribas nomainīt kādu valsts amatpersonu, bet nav iemesla, var piedāvāt naudu par labprātīgu aiziešanu.

Runa ir par finanšu ministra Jāņa Reira piedāvājumu izmaksāt kompensācijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībai, ja tie atkāpsies no amata līdz 1. augustam.

Pirmkārt, valsts finanšu tirgus uzraudzības institūcijas – FKTK – budžetā naudas šādām kompensācijām gandrīz noteikti nav.

Jā, šīs iestādes budžets veidojas nevis no nodokļiem kā valsts budžets, bet gan no tirgus dalībnieku – banku, apdrošinātāju un citu – iemaksām.

Taču āķis slēpjas tajā, ka tirgus dalībnieki jau tagad kuluāros kurn par to, ka iemaksas finanšu tirgus uzraudzībai Latvijā ir būtiski augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Otrkārt, kāpēc vispār jāpiedāvā nauda un kāpēc tieši līdz 1. augustam? Tāpēc, ka augustā gaidāma kārtējā “Moneyval” ekspertu vizīte Latvijā.

Lai gan, spriežot pēc drudžainās rosības un viegli histēriskā toņa, kādā valdība runā par “Moneyval”, darbi notiek.

Tomēr pār daudzajiem sīkajiem darbiem naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas sakārtošanā un valsts finanšu reputācijas glābšanā dominē trīs lielas ēnas – Rimšēviča lieta, “ABLV Bank” likvidācija un, spriežot pēc visa, minētās bankas likvidācijas procesa izraisīta ASV puses neapmierinātība ar FKTK.

Visos šajos jautājumos valdība ir sprukās.

Pēc pazemojošā zaudējuma Eiropas Savienības tiesā vismaz šobrīd valdība baidās pat pirkstu piedurt I. Rimšēvičam.

Spriežot pēc ASV vēstniecības nervozā publiskā “uzkliedziena” FKTK vadībai pirms nepilna mēneša, ka “ABLV Bank” likvidācijas metodoloģija neesot ne apspriesta, nedz saskaņota, ar bankas likvidācijas procesu ASV nav mierā. Un nemiera cēlonis ir FKTK.

Tādēļ ir sākta izmisīga darbība vismaz vienas ēnas gaisināšanā, proti, centieni nomainīt FKTK vadību.

Tā kā nav nekādu reālu pārmetumu Pētera Putniņa vadītās iestādes darbībai, pats Putniņš vēl 2016. gadā saņēmis valdības atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu finanšu nozares reformās, nodrošinot Latvijas iestāšanos OECD, un arī “Moneyval” pagājušā gada ziņojumā FKTK ir vismazāk kritizētā institūcija, tad vienīgais veids, kā nomainīt FKTK vadību, ir piedāvāt naudu.

Savukārt, lai novērstu valdības bezspēcību šādās situācijās nākotnē, – radīt sistēmu, kurā finanšu uzraugu varēs mainīt pēc patikas, pretendentus izvēloties no trim ministru komisijā.

Taču, bēgot no vilka, valdība riskē uzskriet lācim.

Eiropā pieņemtā banku uzraudzības sistēma balstās Bāzeles banku uzraudzības komitejas pamatprincipos, kas saka, ka “nedrīkst pastāvēt valdības vai tirgus dalībnieku iejaukšanās banku uzrauga darbā, kas ļautu apšaubīt uzrauga operacionālo neatkarību”, kā arī “uzraudzības iestādes vadība tiek apstiprināta amatā uz minimālo termiņu un var tikt atcelta no amata šī termiņa laikā tikai likumā minētu iemeslu dēļ vai ja tā ir fiziski vai garīgi nespējīga pildīt amatu, vai arī ja tā atzīta par vainīgu pārkāpumos”.

Reira piedāvātā FKTK pārvaldes modeļa maiņa ved uz to, ka valdība tagad pilnībā dominēs pār finanšu tirgus uzraudzību.

Saistītie raksti

Un diez vai atzinums, ka finanšu tirgus uzraudzība Latvijā vairs neatbilst Bāzeles principiem, būs mazāk traumatisks nekā draudīgā “pelēkā zona”.

Tā nu valdībai draud iespēja ar “zelta izpletņiem” nolaisties tieši peļķē.

LA.lv