×
Mobilā versija
+10°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
14. janvāris, 2018
Drukāt

Valdībai pieprasa izstrādāt atbalsta sistēmu likvidējamo internātskolu audzēkņiem (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilustratīvs foto

Valdībai ir jāizstrādā atbalsta sistēma, lai likvidējamo internātskolu bērni spētu iekļauties vispārizglītojošajās skolās un viņiem kā līdz šim būtu pieejami sociālie pedagogi, psihologi un logopēdi. Tādu rīcību no izpildvaras sagaida Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), svētdien vēstīja raidījums „LNT Ziņu TOP 10”.

“Mēs nevaram valstī izlikties, ka nav šī problēma. Mēs nevaram vienkārši pārlikt uz pašvaldības pleciem un pateikt, ka mēs tad tagad nepiedalāmies. Šiem bērniem ir nepieciešama iekļaujoša atbalsta sistēma, lai viņi varētu vispārējā izglītības iestādē mācīties,” saka LPS padomniece izglītības, jaunatnes un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Lēmums likvidēt internātskolas tika pieņemts 2016. gadā, pamatojot, ka to uzturēšana nav Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) raksturīga funkcija. Pašvaldības, kurām pašām pilnā apmērā būtu jāfinansē internātskolas, lūdza pārejas periodu. Tāds tika piešķirts līdz 2019. gadam, un tā laikā valsts finansē internātskolas samazinātā apjomā. Šogad šim mērķim no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti nepilni 2,5 miljoni eiro.

IZM norāda, ka atbalsta sistēma likvidējamo internātskolu audzēkņiem nav izglītības sistēmas jautājums. Tāpat tiek noraidīts risks, ka mainoties sistēmai daļa bērnu varētu pamest mācības vispār. “Izglītības likums diezgan skaidri nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta, un pašvaldībai ir pienākums [nodrošināt] bērnu skolas gaitas. Izglītības kvalitātes valsts dienests, protams, var kontrolēt izpildi. Visi bērni tiek uzskaitīti. Protams, mēs monitorējam visu valsts izglītības sistēmu un mēs redzam, kur tie bērni paliek. Tā, protams, ir pašvaldības atbildība, vai tie bērni atrodas skolā un kur viņi nonāk,” saka izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.

Latvijā kopumā vēl ir palikušas 11 internātskolas, kas atrodas deviņās pašvaldībās. Kopumā tajās mācās 1839 bērni, tai skaitā 1130 bāreņi. Piemēram, Vaiņodes internātpamatskolu pašvaldība nolēmusi slēgt ar šā gada 15. jūniju. “Nav noslēpums, ka internātskolas bērniem ir tā iepriekšējā pieredze, es tagad negribu kādu īpašu zīmogu uzlikt mūsu bērniem, bet ir skaidrs, ka atbalsts ir vajadzīgs. Un šobrīd mums tās atbalsta iespējas visas jau sen ir paņemtas nost,” stāsta internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts, kurš pārejas periodu līdz iestādes slēgšanai dēvē par lēno nāvi.

Vaiņodes internātpamatskolas uzturēšanai nepieciešami 18 854 eiro mēnesī. No janvāra valsts finansējums sarucis līdz 12 208 eiro mēneši. Trūkstošos tūkstošus jāpiemaksā Vaiņodes novada domei. Nepilna gada laikā pašvaldības finansētā daļa trīskāršojusies. Deputāti šādus izdevumus uzskata par nepamatotiem, jo tikai 21 internātskolas audzēknis ir no Vaiņodes. Pārējie brauc no citām pašvaldībām, kuras par saviem bērniem maksāt ir atteikušās. “Mēs esam spējīgi savus bērnus uzņemt Vaiņodes vidusskolā. Mēs to varam izdarīt. Līdz ar to mums nav nekādas problēmas. Pašvaldībai būs jārisina, jādomā, katra ģimene atsevišķi jāizvērtē. Tas būs papildus darbs mums,” saka Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs.

Par savu nākotni neziņā ir arī bērni un viņu vecāki. „Vecāki, protams, ir ļoti sašutuši. Ir visas tās maiņas, un ir iespēja, ka viņi var nemaz nespēt pielāgoties jaunai videi. Tur ir daudz vairāk skolēnu nekā šeit. Un arī skolotāji daudz savādāk skatās nekā šeit. Šeit tiešām skolotāji ļoti palīdz, ja ir jauneklim kaut kādas problēmas mācībās vai ģimenē. Skolotāji vienmēr ir klāt, palīdz, nekad neatstāj novārtā. Bet ir lielākas skolas, kur diemžēl nepievērš uzmanību tam, kā katrs jūtas,” stāsta 9.klases skolniece Monika.

Vēl viens sāpīgs jautājums – internātpamatskolas darbinieki. Deviņi cilvēki jau ir atlaisti, un pēc skolas slēgšanas bezdarbnieku Vaiņodē būs vairāk. Kopumā internātskolās strādā 432 pedagogi. Pagaidām nav zināms, cik no viņiem un kad paliks bez darba. Lēmumu par internātskolu slēgšanu pašvaldībām būtu jāpieņem pusgadu pirms jaunā mācību gada, proti, līdz 1. martam. Daļu internātskolu pašvaldības atstās, pašas sedzot to uzturēšanu bet sauksies šis izglītības iestādes citādāk.

“Šis vairāk vai mazāk ir padomju laika mantojums, tomēr mums vairāk ir jādomā par bērnu iekļaujošu izglītību,” saka izglītības ministra biroja vadītājs. Tomēr daudzi nozares pārstāvji šādu lēmumu uzskata par sasteigtu. “Mēs uzskatām to par nebijušo masveida vardarbību pret tiem bērniem, kas jau tā dzīvē ir apdalīti. Es ar pilnu atbildību savā vārdā un savu kolēģu vārdā izsaku neuzticību izglītības ministram un visiem, kuri ir piedalījušies šī sprieduma tapšanā,” nosaka Vaiņodes internātpamatskolas direktors.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. IZM,taču savu darbu dara ,skolotājiem algas maksā ēšana un telpas ir pašvaldību pārzinā ,ja no citām pašvaldībām ,tad jānorēķinās ,ja citas pašvaldības nemaksā ,tad lai ņem savus bērnus un gādā par viņiem paši.Bāreņi gan ir problēma ,tur vai nu apgādību uzņemas valsts tas ir labklājības ministrija vai iesaista baznīcas Sarkano krustu,pestīšanas armiju ,ziedot lv.Tas arī bāreņiem vienu internātskolu atstāj un pārējās slēdz ciet ,ja vienīgi kāda pašvaldība patur sev kādu nelielu skoliņu priekš savējiem.Paaugušos bāreņus jau neviens audzināt vairs neņemsies ,mazos atdod audžu ģimenēm.

  2. Ak, šausmas! Ak, ak, ak, šausmas! Kā var sapeņkelēt šādu lēmumu un šādu rīcību!!!!! Ko tie bāreņi darīs???? Un kā var izglītība un skolas NEBŪT IZM darīšana????? Tad jau pārējās skolas arī nav IZM darīšana, un likvidējam aši aši IZM!!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+