Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

Valdībām jāsaprot, ka veselība nav izdevumi 


Foto - LETAFoto - LETA

“Veselība – tie nav izdevumi, bet investīcijas jebkuras valsts nākotnē, un tādēļ tai jāieņem augsta vieta valstu darbakārtībā.” Tā nesen Rīgā notikušajā konferencē “Veselība izaugsmei” uzsvēra Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja direktore Zuzanna Jakaba.


Savā uzrunā viņa mudināja uz ciešāku sadarbību: “Mūsdienās rūpes par veselību nav tikai Veselības ministrijas funkcija un pienākums. Veselības sistēmas reformu, stratēģiju un politikas panākumu atslēga ir starpnozaru sadarbībā. Mēs visi zinām, ka iniciatīvai vai rīcībai, ko veic tautsaimniecības nozarēs ārpus veselības sistēmas, var būt ievērojama ietekme uz veselību,” teica Z. Jakaba.

 

Veselība = 
valsts izaugsme

PVO pārstāves teiktais sasaucas ar jaunās Eiropas sabiedrības veselības stratēģijas “Veselība 2020” mērķi – turpināt uzlabot iedzīvotāju veselību un samazināt nevienlīdzību veselības aprūpē. Lai tas izdotos, nepieciešama spēcīga starpnozaru sadarbība, ir pārliecināta Z. Jakaba, uzsverot, ka sabiedrības veselība atgriežas kā ļoti būtiska un svarīga tēma Eiropas politikas veidotāju vidū.

“Pērn veselības ministri ieviesa Eiropas sabiedrības veselības rīcības plānu ar desmit būtiskām sastāvdaļām, to skaitā prevenciju un veselības veicināšanu. Šobrīd tajās investē tikai 3% no veselības izdevumiem, un tas nav pietiekami. Investējot šajās nozarēs, mēs varam ietaupīt un ierobežot veselības aprūpes izmaksas, vienlaikus dodot ievērojamu pienesumu iedzīvotāju veselībai,”

teica Z. Jakaba, akcentējot, ka arī Latvijā veselība jāskata plašākā kontekstā – kopā ar sociālo drošību, nabadzības mazināšanu, darba un dzīves apstākļiem. Veicot uzlabojumus visās jomās, būs arī labāka cilvēku veselība un samazināsies ekonomiskais slogs, ko rada slimošana.

To, ka attieksme pret veselības aprūpes jautājumiem jāmaina un ka vesels cilvēks ir ieguvums un veselības nozare nav tikai tērējoša, konferencē uzsvēra arī veselības ministre Ingrīda Circene. Piemēram, pagājušajā gadā darba nespējas lapas vien prasījušas 53 miljonus latu. “Ieguldot profilaksē, šos izdevumus mēs varētu mazināt, tāpat kā varētu mazināt izdevumus invaliditātei, ja laikus atklātu hroniskas saslimšanas, novērstu invaliditāti,” viņa teica. “Tādēļ mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt iedzīvotāju veselību – mēs nevarēsim sasniegt ne ekonomisku izaugsmi, ne labklājību, ja iedzīvotājs nebūs vesels.”

Latvijā tik svarīgais jautājums, vai kaut kas mainīsies attiecībā uz veselības aprūpes budžeta finansējumu, gan palika neatbildēts. Šobrīd Latvijā tas ir 3,1% no IKP, pagājušajā gadā – 3,5%. Salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā – 7,6%, tas ir ļoti maz.

Veselības ministre I. Circene uzskata, ka Latvijā līdz 2020. gadam vajadzētu dubultot finansējumu veselībai, lai tas būtu tāds pats kā vidēji ES. VM koncepcija par veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu savās prognozēs gan ir pieticīgāka, paredzot 4,5% no IKP 2020. gadā. Tā būs valdības izšķiršanās, vasarā lemjot par 2014., 2015. un 2016. gada budžetu.

 

Sabiedrības 
kopīga atbildība

Lietuvas Republikas veselības ministrs Vitenis Povils Andrukaitis konferencē cita starpā akcentēja, ka valstīm jāsadarbojas, lai varētu kopīgiem spēkiem mainīt tādus veselību negatīvi ietekmējošus ieradumus kā smēķēšana, alkoholisms, mazkustīgs dzīvesveids. “Tāpēc PVO ir deklarējusi, ka pievērsīs lielāku uzmanību smēķēšanas ierobežošanai un ilgtspējīgām veselības aizsardzības sistēmām,” akcentēja ministrs.

Konferences “Veselība izaugsmei” dalībnieki uzsvēra visaptverošu starpnozaru sadarbības nozīmi sabiedrības veselības nodrošināšanā, kas ietver sabiedrības kopīgu atbildību – iesaistoties gan Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Arī turpmāk ir jāveicina inovācijas un to piemērošana veselības aprūpes sistēmu kvalitātes, efektivitātes un ilgtspējas pilnveidošanai, uzsvaru liekot uz cilvēkkapitālu, labākās prakses piemēriem un pētniecību.

 

Fakti

* Konferencē “Veselība izaugsmei” tika apstiprināta rezolūcija “Ilgtspējīga Latvijas attīstība – vesels un darbspējīgs cilvēks”.

* Rezolūcijā atzīts, ka vesels un darbspējīgs cilvēks tautsaimniecībā dod trīskāršu ieguvumu – produktīvi strādājot, tiek vairota ekonomiskā labklājība, ārstniecībai netiek tērēts veselības aprūpes budžets, turklāt slimošanas laikā nav nepieciešama darbinieka aizvietošana, kas ir ieguvums arī sociālajā budžetā, jo nav jāapmaksā darba nespēja vai primārā invaliditāte.

 

Viedokļi

Zuzanna Jakaba, PVO Eiropas reģionālā biroja direktore: “Attiecībā uz Latvijas saistībām “Veselība 2020″ jomā es vēlos minēt valstī augošo interesi par veselīgo pilsētu kustību – interesei par pievienošanos tai ir izteikušas 60% no Latvijas pilsētām, tostarp Rīga, kurā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju. Ļoti īsā laikā valsts veselības iestādes ir izveidojušas juridisku pamatu un struktūru šā procesa koordinēšanai. Tas liecina par citu tautsaimniecības nozaru apņēmību nākt ar savu ieguldījumu cilvēku veselības uzlabošanā.”

 

Vitenis Povils Andrukaitis, Lietuvas Republikas veselības ministrs: “Latvijai un Lietuvai kā kaimiņvalstīm ir svarīgi saprast, ar kādiem rīkiem attīstīt pārrobežu sadarbību, tostarp sabiedrības veselības jautājumos. Šobrīd esam posmā, kad starp Igauniju, Latviju un Lietuvu ir parakstīta trīspusēja vienošanās, kas ietver kopīgu pārrobežu sadarbību neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, arī transplantācijā, un lai radītu iespēju trim Baltijas valstīm kopīgi iegādāties medikamentus. No 2014. gada visas mūsu vienošanās dos pozitīvus rezultātus reālajā dzīvē.”

 

Čārlzs Grifins, Pasaules Bankas vecākais padomnieks: “Domāju, ka Latvija, pateicoties tam, kā veselības nozare reaģēja uz ekonomisko krīzi, atrodas labā stratēģiskā pozīcijā, lai attīstītu veselības aprūpi. Divi galvenie virzieni ir šādi. Pirmkārt, kā efektīvāk izmantot līdzekļus, lai cīnītos ar kardiovaskulārajām slimībām, kas ir nozīmīgs nāves cēlonis Latvijā un kas Latviju dara atšķirīgu no vecākām Eiropas Savienības valstīm. Otrkārt, kā samazināt dažkārt ļoti augstos pacienta līdzmaksājumus, ar kuriem pacienti saskaras veselības aprūpē. Manuprāt, krīzes laikā izveidotais ārkārtas sociālās aizsardzības tīkls Latviju novieto izdevīgā pozīcijā, lai sāktu efektīvāku cīņu ar šo problēmu. Piemēram, novirzot papildu resursus sociālās aizsardzības tīklā, kas cilvēkiem veselības aprūpes sistēmu padarītu pieejamāku. Es ceru, ka, atgriežoties šeit 2020. gadā, redzēšu ievērojamu progresu mirstības samazināšanā kardiovaskulāro slimību dēļ, īpaši vīriešu vidū līdz 65 gadu vecumam, un ievērojami samazinātus pacienta līdzmaksājumus cilvēkiem, kuri tos vismazāk var atļauties.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+