Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. janvāris, 2013
Drukāt

Valdības ēkā pirmo reizi notiek barikāžu piemiņas pasākums

Foto - LETAFoto - LETA

Valdībā piektdien pirmo reizi notika 1991.gada barikāžu piemiņas pasākums, kurā viesu vidū bija arī tā laika Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, kurš piedzīvoja dramatiskas situācijas, kad teju katru mirkli valdības ēkā varēja iebrukt omonieši, bet diskusiju vadīja tolaik populārais žurnālists Ojārs Rubenis, novēroja aģentūra BNS.

Godmanis uzsvēra, cik svarīga tajā laikā bija ne vien drosme un gatavība aizstāvēt Latviju, bet arī spēja vienoties un sadarboties. Godmanis arī norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi jaunajai paaudzei stāstīt par 1991.gada notikumiem.

“Kas nezina pagātni, tam nav nākotnes (..) Mēs neaizmirstam pagātni, jo tas mums dod spēku,” uzskata Godmanis, kurš pašlaik ir deputāts Eiropas Parlamentā.

Svinīgs pasākums 1991.gada barikāžu piemiņai valdības ēkā notiek pirmo reizi. Pasākuma laikā tika atklāta līdz šim neredzētu barikāžu fotogrāfiju izstāde un diskusija ar tā laika spilgtākajām personībām. Klausīties barikāžu atmiņas diskusiju bija ieradušies arī Rīgas Ukraiņu vidusskolas audzēkņi un barikāžu dalībnieki.

Diskusiju vadīja deviņdesmito gadu populārākā televīzijas raidījuma “Labvakar” žurnālists Ojārs Rubenis. 1991.gada 20.janvāra raidījumā viņš intervēja tieši Godmani. Saruna bija jāpārtrauc, jo intervijas laikā omonieši iebruka Iekšlietu ministrijā un Godmanis steidzās atpakaļ uz valdības ēku.

Rubenis, atminoties barikāžu laiku, teica, ka tik “skaista laika” kā barikāžu laiks vairs nebūs, jo nebūs vairs arī tādas tautas kopības izjūtas.

Uz 1991.gada janvāra notikumiem Latvijā caur personīgi piedzīvoto atskatījās arī tagadējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura atminējās, kā piedalījusies barikāžu dalībnieku apgādāšanā ar sviestmaizēm un karstu tēju.

Savukārt pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns atcerējās, ka barikāžu laiks ļāva saprast latviešiem viņu spēku un to, ka latvieši var.

Starp viesiem bija arī pašreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš tolaik bijis students.

“Toreiz jauniešiem nebija jautājuma, vai mēs būsim daļa no barikādēm, bet gan, ko mēs varam darīt,” par savu un domubiedru apņēmību aizstāvēt Latviju sacīja Sārts.

Bet Valsts kancelejas Dokumentu nodrošinājuma departamenta vadītāja Līga Peinberga, kura toreiz strādāja barikādēs apjoztajā ēkā, lai nodrošinātu valdības darbu līdz pat vēlai vakara stundai, atcerējās, ka barikāžu laikā “cilvēki bija lielāki nekā jebkad reāli bijuši pagātnē un jebkad kļuva nākotnē savā ikdienas dzīvē”.

Pasākuma mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un dialogu par Latvijas vēsturi, nacionālajām vērtībām, tostarp par valdības un to amatpersonu darbu un ieguldījumu valsts attīstībā.

Ministru kabinetā piektdien svinīgajā pasākumā ar pateicības rakstiem arī apbalvoja deviņus tos Valsts kancelejas darbiniekus, kuri valdības ēkā strādāja 1991.gada barikāžu laikā. Valsts kancelejas atzinības rakstus saņēma Valentīna Strazdiņa, Ināra Laure, Olga Sorokovaja, Gunta Freimane, Tatjana Jevdokimova, Līga Peinberga, Rita Briede, Leontīne Babkina un Antons Bračka.

1991.gada janvārī Latvijas Tautas frontes vadībā Latvijas iedzīvotāji Rīgā pulcējās, lai celtu barikādes un aizsargātu pret iespējamo agresiju stratēģiski svarīgos objektus.

Vairāki cilvēki šajās janvāra dienās gāja bojā OMON uzbrukumu laikā – iebrukuma laikā Iekšlietu ministrijā gāja bojā milicijas darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, bet skolnieks Edijs Riekstiņš, režisors un operators Andris Slapiņš, kā arī operators Gvido Zvaigzne gāja bojā Bastejkalnā. 16.janvārī pie Vecmīlgrāvja tilta OMON nošāva Robertu Mūrnieku un ievainoja divus tilta sargātājus, savukārt 22.janvārī gāja bojā Ilgvars Grieziņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+