Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. jūnijs, 2012
Drukāt

Valdības izgāšanās

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien pat pārgalvīgie plostotāji, kas Līgodienas rītā apņēmās un svēti solījās pataisīt sausu ūdenstorni ar alu un kurus mājā pārveda, kā saka, nepieskaitāmā stāvoklī, pie apdzisušiem ugunskuriem ir rimušies plītēt un pieplakuši pie “Boržomi” akvārija. Tehniski raksturojot, šiem organismiem pēc šmigas ir kritusies celtspēja un pazemināta kravnesība.

 

Papardes zieda meklēšanā visilgāk izturēja pāris, kas sastāvēja no 1943. gadā dzimušas dāmas un 1950. gadā dzimuša kunga. Tas – no policijas protokola, jo kārtībnieki abus mīlniekus veterānus attiecīgi Ādama un Ievas kostīmā atrada nomidzī viens otram kūkumā uzmetušos kādā Ogres pavārtē. Iereibušiem velosipēdistiem, kuriem nelaimīgā kārtā trāpījās uzdurties policijas ekipāžai, kas ar mēraparātiem uzrādīja tvaiku riteņbraucēju izelpā, atliek sūkstīties, ka kājas vairs neklausīja dot pa pedāļiem un pamukt no trases tuvākajos krūmos, lai neiekristu poličiem nagos. Visbēdīgākais gadījums Līgosvētkos diemžēl noticis tālienē no Latvijas, jo Galapagu salās atstiepis kājas simtgadīgs milzu bruņurupucis – pēdējais eksemplārs savā sugā un dzimtā. Nojāņojies nabadziņš sirmgalvis, bet varēja tak otrus simt gadus dzīvot…

Kā iepriekš nebijis ekscess atzīmējama ziņa, ka četri līgotāji aizrijušies ar pārceptu šašliku, taču būs atguvušies un laimīgi izglābti gan šie gaļas ēdāji rīmas, gan tie, kam rīklesgalā iesprūda žāvētas zivteles asaciņa. Graizes nomoka vien neapdomīgos, kas vēl vakar ķērās pie skāņā novadējušās otrās dienas rasola. Stipri cieš arī televizorus bēdās pametušie, nakti ne actiņu neaizvērušie saraudinātie Anglijas un Francijas futbola izlašu līdzjutēji. Viss cits Latvijā noticis pa vecam. Lielveikali “Maxima” un “Rimi” ievākuši labu ražu no ēdelīgajiem un izslāpušajiem latviešiem, jāņunakts burvībā sperti zināmi soļi krievvalodīgo pilsoņu integrēšanā, aizdipējis pliko skrējiens Kuldīgā, pāri pārgājusi noskalojoša plaša lietus zona, un Raimonds P., nospēlējis koncertu Daugavmalā, aizcirtis klavierēm vāku. Tradīciju turpināšanā tas viss devis ieganstu valsts galvenajam policistam Intam Ķuzim tautai atzīties, ka svētki pavadīti mierīgi, un viņa secinājumi zināmā mērā ir pozitīvi.

 

Diemžēl lietus nav aizskalojis to rūgtumu, ko mierīgajiem iedzīvotājiem sagādājusi Tiesiskuma un reformu koalīcija. Nu mums skaidrs, cik tur Jāņu un Līgu, skaidrs, cik šī valdīšana skaitās nacionāla un pretimnākoša. Zināms, ka krīt tā valdība, kura atļauj alus cenas paaugstināt kaut par helleri, taču ilgs mūžs nav arī tādiem vadītājiem, kuri riskē, nepagarinādami Jāņu brīvdienas.

 

Tas ir – liedz izpriecāties vairāk nekā divas parastas brīvdienas, kuras paskrēja kā nebijušas, kamēr paši sev Saeimas ļaudis gan noteic suņu dienas un atpūtu līdz pat rudenim. To pieminēsim vēl līdz nākamajām vēlēšanām, un tik skopa koalīcija, mazākais, ir disciplināri sodāma par neizdabāšanu vēlētāju interesēm dižākajos latviešu svētkos. Kad viņi atkal nāks ar savu solījumu ķimeņsieru, jūs viņiem atteiksiet, ka tā jau “brūķēta manta”, zinām, zinām, kādi jūs tautas draugi un labdari, kas nožēloja brīvdienu – pirmdienu. Tāda rīcība nekādi neveicina uz saticīgu sadzīvošanu un padziļina plaisu tautas un varas starpā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+