Kāda govīm saistība ar mobilajiem sakariem? Ir saimniecības, kurās ganāmpulka īpašnieks no govīm saņem īsziņu par gaidāmo atnešanos.. Foto – Fotolia.com

Kam govij mobilie sakari? Telekomunikāciju nozare lielu pārmaiņu gaidās 1

Viens no šogad gaidāmajiem lielajiem notikumiem telekomunikāciju jomā ir valdības lēmums par turpmāko rīcību ar “Latvijas Mobilā telefona” un “Lattelecom” valsts kapitāldaļām, kas, iespējams, ļaus izveidot vienu lielu uzņēmumu neatkarīgi no tā, kas būs īpašnieks – “TeliaSonera” vai valsts.

Reklāma
Reklāma

Lieluzņēmumu bums?

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Pagājušā gada novembrī Skandināvijas telekomunikāciju kompānija “TeliaSonera” valdībai izteica abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu, uz kuru šā gada janvārī Latvija atbildējusi, ka turpmāko abu telekomunikācijas uzņēmumu likteni lems jaunā valdība. Jāatgādina, ka “TeliaSonera” piedāvājums iekļāva trīs scenārijus abu uzņēmumu apvienošanai. Pirmais scenārijs paredzēja, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk “TeliaSonera”, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti “TeliaSonera” grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā. Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā “TeliaSonera” iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts – 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netika noteikts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Nozarē strādājošie uzņēmumu vadītāji, protams, arvien skaļāk izsaka bažas par iespējamo izveidoto liel­uzņēmumu, kam darbības mēroga dēļ būs zināmas konkurences priekšrocības. “Valdība pārāk maz iedziļinās, kā tas varētu ietekmēt telekomunikāciju nozari kopumā. Tas, ko tā dara šobrīd, ir tikai īstermiņa seku izvērtēšana un labākā risinājuma meklēšana, skatoties tikai no savas – valdības – perspektīvas. Taču, ja apvienošana tiks veikta – kas notiks ar nozari pēc trim vai pieciem gadiem? Ja valdība pieļaus šo divu uzņēmumu apvienošanu, tas dos zaļo gaismu arī citu uzņēmumu apvienošanai, lai tie vismaz mēģinātu izdzīvot. Tas mūs atmetīs vismaz desmit gadus atpakaļ, kad konkurences teju nebija, cenas bija milzīgas, klientu apkalpošana – zem katras kritikas, nemaz nerunājot par jauniem, inovatīviem pakalpojumiem un attīstību. Vai tas tiešām ir virziens, kurā vēlamies iet?” jautā “Bite Latvija” vadītājs Freds Renčaks, atzīmējot, ka valdībā ir izveidota pat speciāla darba grupa šī jautājuma risināšanai, taču, interesanti, ar ko tā ir nodarbināta, ja ne reizi nav vērsusies pie citiem Latvijas telekomunikāciju nozares pārstāvjiem, lai izvērtētu situāciju.