Valdības piešķīrums zinātnei radījis vilšanos 0
2,1 miljonu latu, ko valdība pagājušajā nedēļā papildus piešķīra zinātnei, nevarēs izlietot ne zinātnieku algām, ne konkrētu zinātnisko projektu īstenošanai. Nauda tiks novirzīta zinātnes infrastruktūras attīstībai: valsts nozīmes pētniecības centri to drīkstēs izlietot tikai telpu renovācijai un remontam, kā arī zinātnisko iekārtu iegādei.
Zinātniskā infrastruktūra gan lielākoties tiks attīstīta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, taču valdības piešķirto 2,1 miljonu latu centri varēs tērēt līdzfinansējumam. Līdz šim 10 procenti līdzfinansējumam centram bija jārod no savas kabatas. Iecerēts, ka ar 2,1 miljonu pietiks, lai segtu pusi līdzfinansējuma, otra puse centriem joprojām būs jārod savā budžetā.
Zinātnieku vidū šis naudas piešķīrums uztverts ar zināmu vilšanos, jo par aparatūru un telpām sāpe ir krietni mazāka nekā par to, ka daļā zinātnisko institūciju pietrūkst finansējuma algām un zinātnisko projektu īstenošanai, ko augstu novērtējusi gan Latvijas Zinātnes padome (LZP), gan starptautiski eksperti. Jau vairākkārt rakstīts, ka šogad valsts finansējuma pētījumiem pieticis vien, lai īstenotu tikai aptuveni piekto daļu no visiem augstu novērtētiem projektiem, un LZP cerēja, ka izdosies no valsts budžeta iegūt papildus līdzekļus, lai varētu īstenot vairāk projektu. Naudu šim mērķim valdībai lūdza rast arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, vērtējot valdības lēmumu, sacīja, ka zinātnes politika Latvijā ir kā tukšs spainis, kurā iemestie 2,1 miljons ir kā zirnis, kas gan noskan skaļi, tomēr spainis palicis teju tikpat tukšs kā iepriekš.
Savukārt LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš uzskata, ka valdība, kuras sēdē sākotnēji pat netikusi apspriesta iespēja tomēr piešķirt naudu projektu īstenošanai, ignorējusi LZP smago darbu projektu izvērtēšanā. Tikai tad, kad premjeram atgādināts: zinātnieki vairāk cerēja uz finansējumu projektiem nekā infrastruktūrai, Valdis Dombrovskis atteicis, ka pie projektu jautājuma valdība vēl atgriezīsies.
IZM pārstāve Inga Misiņa paskaidroja: valdības lēmums bijis tāds, ka vienīgais, ko šobrīd var atļauties finansēt papildus, ir infrastruktūras attīstības projekti. Noprotams, ka, piešķirot līdzekļus zinātnes projektiem, uz tiem nāktos rīkot atkārtotus konkursus. Finanšu ministrija uzskata, ka IZM būtu jāmeklē iespēja pārdalīt finansējumu izglītības un zinātnes nozarē tā, lai atrastu 1,5 miljonus, ar ko palīdzēt zinātniskajiem institūtiem nomaksāt komunālos maksājumus. IZM tam nepiekrīt un domā, ka šī nauda jāņem no fonda “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
