Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. septembris, 2016
Drukāt

Valdis Kalnozols: “Vai cilvēka cienīga minimālā alga sagraus tautsaimniecību?” (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Sabiedrības vairākums uzstāj, ka valstī ir jāceļ minimālā alga, jo tas izglābs tautsaimniecību un Latvijas budžetu. Tomēr daži speciālisti pauž viedokli, ka minimālo algu Latvijā celt nedrīkst, jo tas sagraus mūsu tautsaimniecību un valsts budžetu. Kam ir taisnība?

Kā LR Saeimas deputāts, kam ir tautas uzticēts pienākums ietekmēt nozīmīgus procesus valstī, esmu pārliecināts, ka minimālās algas celšana Latvijā negatīvi neietekmēs tautsaimniecību. Saprātīgi sperts, šāds solis NENOKAUS VALSTS UN PAŠVALDĪBU PĀRVALDES APARĀTU UN TAUTSAIMNIECĪBU.
Gluži otrādi – tas ir šobrīd nepieciešams, lai panāktu tautsaimniecības uzplaukumu. Pārdomāti ceļot minimālo algu, tas EFEKTIVIZĒS VALSTS PĀRVALDI UN SEKMĒS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU.

Turpretim, ja cilvēki būs spiesti meklēt iztikas iespējas ārzemēs un masveidā atstās Latviju, valsti, visticamāk, gaida bēdīgs scenārijs – tautsaimniecība grims vēl dziļākā postā.

Zaudējumus valstij rada neefektīvi strādājošs ierēdņu aparāts, par šo problēmu runā jau gadiem. Paaugstinot valstī minimālo algu, lielākā problēma būs nevis – kā savilkt galus valsts budžetā, bet, kā nodrošināt ierēdņus, kas, pēc pārvaldes efektivizācijas, paliks bez darba.

Minimālās algas celšanai jābūt rūpīgi izsvērtai un pārdomātai. Ir nepieciešami priekšdarbi. Pirmkārt, jāveic grozījumi likumdošanā, kas motivētu valsts un pašvaldības pārvaldi attīstīt tautsaimniecību, jānosaka valsts un pašvaldību funkcijas, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes aparāts jāpadara efektīvāks, pārredzamāks un prognozējamāks. Šajā procesā nepieciešams uzklausīt dažādus viedokļus, tāpēc ir nepieciešamas kopīgas diskusijas, lai izvērtētu Latvijas tautsaimniecības nozares problēmas un vienotos par risinājumiem to novēršanai. Jāizvērtē, kādai ir jābūt minimālajai algai valstī un neapliekamajam minimumam, un jārod risinājumi, kā tos ieviest. Minimālās algas celšana varētu ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan pozitīvi, gan arī negatīvi, un ir jāveic pasākumi, kas šo procesu padarītu maksimāli efektīvu.

Ļoti virspusēji ir uzskatīt, ka minimālās algas celšana radīs negatīvas sekas, jo, paaugstinot algas, valstij palielināsies arī izdevumi. Iedziļinoties un modelējot situāciju, ir skaidrs, ka šāds solis radīs nepieciešamību celt darba ražīgumu un efektivizēt darba spēku. Taču būs arī ieguvums – iedzīvotājiem labāka pirktspēja, lielāks apgrozījums vietējā tirgū un valstī augstāks labklājības līmenis.

Daudzi bažījās, ka minimālās algas celšana Latvijā varētu izraisīt inflāciju. Tas ir ļoti apšaubāmi, jo Latvijai ir kopēja valūta ar Eiropas Savienību – eiro, tādēļ minimālās algas paaugstināšana būtisku eiro kursa celšanos un inflāciju neizraisīs. Situācija būtu sarežģītāka, ja Latvijai joprojām būtu sava nacionālā valūta.

Vēl kā arguments tiek minēts, ka minimālās algas celšana varētu izjaukt konkurenci vietējo uzņēmumu starpā. Valstī savlaicīgi izziņojot un vienlaikus ieviešot iedzīvotājiem lielāku minimālo mēnešalgu, visiem būs vienādi nosacījumi. Šādos apstākļos vietējie uzņēmēji no aplokšņu algu maksātājiem kļūs par godājamiem LR uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā valstij nodokļus. Pašlaik Latvijā vidējā alga ir ap 800 eiro. Apmēram 200 eiro minimālās algas pielikums dramatiski neietekmēs preču pašizmaksu, preču un pakalpojumu cena var pieaugt augstākais par 10-15%. Darba alga preces un pakalpojuma pašizmaksā ir ap 10-30%.

Minimālās algas paaugstināšana var radīt sarežģījumus eksportējošiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību pārvaldei. Taču tas motivēs vadītājus efektivizēt savu darbību – pārdomātāk izmantot darba spēku, analizēt valsts un pašvaldību funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu. Eksportējošiem uzņēmumiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju tirgū, var tikt piemērota speciāla atbalsta programma.

Lielākas algas mudinātu uzņēmējus mainīt virzību tirgū – piedāvāt nevis lētākas preces un pakalpojumus, bet kvalitatīvākas, ekoloģiski tīrākas un arī dārgākas preces un pakalpojumus. Turklāt, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, šī produkcija kļūtu pieejama un patērēta arī vietējā tirgū. Šai ziņā, kā labu piemēru, var minēt Šveici.

Palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, uzņēmējiem būs vairāk iespēju realizēt savas preces un pakalpojumus vietējā tirgū un gūt lielāku peļņu, attiecīgi – valstij gūt lielākus ieņēmumus budžetā. Skandināvijas valstis ar nolūku rūpējas par to, lai iedzīvotājiem būtu augsta pirktspēja, jo tas sekmē vietējā tirgus un tautsaimniecības attīstību.

Minimālās algas paaugstināšana dos iespēju uzņēmējiem, valsts un pašvaldību pārvaldei piesaistīt kvalificētāku un ieinteresētāku darbaspēku.

Taču pats lielākais ieguvums – varam rēķināties, ka Latvijā atgriezīsies 370 tūkstoši iedzīvotāju, kas šobrīd pelna iztiku ārzemēs. Mūsu valstij un tās tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi panākt, lai šie cilvēki atgriežas atpakaļ, jo uz ārzemēm ir devušies enerģiski un darbspējīgi ļaudis. Piekritīsiet, ir nepieciešama liela apņēmība, lai spertu šādu soli. Atzīstu – es personīgi to nespētu.

Minimālās algas celšana Latvijā varētu būt neizdevīga Eiropas kungiem, jo Latvija savā ziņā šo naudu patapina no Eiropas Savienības. Taču no valsts puses tā būtu taisnīga un godprātīga rīcība attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir daudz cietuši globālo uzņēmumu izraisītās finanšu krīzes dēļ.

Tiem, kuri ir pret minimālās algas celšanu, lūdzu padomāt, kāpēc Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un citās Rietumeiropas valstīs minimālā alga ir trīs3 reizes augstāka nekā Latvijā, turpretim cenas veikalos tādas pašas vai pat zemākas?

Tos, kuri atbalsta ideju celt valstī minimālo algu, kā arī skeptiķus aicinu uz diskusiju – kā rīkoties, lai Latvijā minimālā alga būtu līdzvērtīga attīstītajām Rietumeiropas valstīm un kā minimālās algas celšana ietekmēs Latvijas tautsaimniecību?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vācam parakstus…..

  2. Nu ko vācam parakstus…..

  3. Tās valsts un pašvaldību algas ir tikai
    līdzeklis vietējiem baroniem noturēties
    pie varas.Reālu labumu tautsaimniecībai
    tās nedod, pat gremdē, jo nekāds
    ražīgums neaug(vienīgi papīrvairošana).

  4. Nez Kalnozols viesiem saviem darbiniekiem maksā pilnu algu un konvertē ni un ni???????

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+