Vladimirs Putins un Emanuels Makrons.
Vladimirs Putins un Emanuels Makrons.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Valdis Krastiņš: “Telpa no Lisabonas līdz Vladivostokai” 1

Pirmdien Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa dzīvesbiedre uzņēma Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai sarunātos ar viņu par iespējamu Ukrainas konflikta risinājumu. Tikšanās notika Francijas dienvidos Bezansonas fortā. Kopīgajā preses konferencē Makrons atgādināja Šarla de Golla slaveno teicienu par Eiropas “kopīgo telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai”. Uz līdzšinējo ledaino Krievijas – Eiropas attiecību fona tas izklausās vismaz neparasti, un gribot negribot jājautā – kas īsti te notiek?

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

Domāju, ka Makronam, kurš vadīs visā drīzumā Francijas kūrortpilsētā Biaricā notiekošo G-7 sanāksmi, būtu lieliski paziņot, ka viņam izdevies iekustināt Ukrainas – Krievijas konflikta atrisinājumu (gan nevaru iedomāties, kā tas iespējams, ja Krima paliek Krievijas sastāvā). Bet Makrons jau pirms tam ticies ar jauno Ukrainas prezidentu, kurš savukārt minējis par iespēju tikties ar Putinu; varbūt abiem ir kādas kopīgas ieceres, par kurām vēl uzzināsim. Tas nozīmētu, ka runa ir par politisku kombināciju.

Latvijai daudz sliktāk būtu, ja uz šo tikšanos Makronu būtu rosinājusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Jau ilgus gadus viņa spēlē dubultspēli: publiski rāj Putinu, bet aiz muguras ļauj vācu biznesmeņiem sadarboties ar Krieviju. It īpaši enerģētikas jomā. Nedrīkst aizmirst, ka vācu publika, sabijusies no Černobiļas avārijas, prasīja slēgt Vācijā uzbūvētās atomelektrostacijas; kampaņu lielā mērā finansēja ar Austrumu naudu. Politiķiem nācās piekāpties, un šodien Krievijas dabasgāze ir viens no Vācijas rūpniecības stūrakmeņiem; tādēļ tika celts gāzes vads “Nord Stream-1”, nu jau arī “Nord Stream-2”. Turklāt ekonomiskā attīstība visā pasaulē – arī Vācijā – sāk stāties, varbūt jau visai drīz ieejot mīnusos. Bet sankcijas pret Krieviju maksā bargi, pietiek palasīt vācu laikrakstus, lai saprastu, ka Vācijā uz šīm sankcijām vienmēr raudzījušies šķībi. Varbūt mums šeit, Vācijā, no tām atteikties? – tā vācu rūpnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja izcelsies nopietna krīze, tad var notikt daudz kas. Bet pagaidām Mak­rons ar Putinu neko lāgā nav spējis sarunāt. Iebilstot pret brutālo izrēķināšanos ar demonstrantiem Maskavā, Makrons saņēma atbildi – krievu varas iestādes nepieļaus, ka Krievijā izveidojas kas līdzīgs dzeltenajām vestēm Parīzē. Un vispār – “beidziet mani mācīt, kā pārvaldīt manu zemi”. Jā, mūsu kaimiņzemes valdnieks ir brašs vīrs, prot iespert arī laipnam mājastēvam.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.