Valdzinoša balsu brīvība no Latgales 0

Latgaliešu tautas mūzika mūsu apziņā saistās ar dabisku vitalitāti, sirsnību, dedzīgu muzicēšanu, nesavažotu temperamentu un vēl joprojām dzīvām lauku muzicēšanas tradīcijām.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Balsis Latgalē tiek brīvi vaļā laistas, tāpat kā instrumentu spēle. Šī brīvība ir valdzinoša, iedvesmojoša, prieku raisoša. Katrreiz teju sprādzienam līdzīga. Tādi ir arī divi izdevniecības “Lauska” albumi – Igauņu ģimene no Gaigalavas klausītājiem (un šovu vērotājiem) ir labi pazīstama tautas mūziķu vienība, kas kopj un turpina tradīcijas, dodot arī savu artavu folkloras tapšanā un dzīvošanā. Nu nebija pirms gadsimta iespējams, ka sieva brauktu ar taksi vai ietu uz kino – vismaz tautasdziesmas par to nevēstīja gan, bet Igauņu ģimene par to dzied uz nebēdu. Un viņiem līdzi, kā noprotams, visi dziedošie ļaudis tuvējā apkaimē. Katrai dziesmai ir savs stāsts – albuma veidotāji ar pietāti izturas pret avotiem, no kuriem dziesmas smeltas, un par katru no ietvertajiem skaņu celiņiem viņiem ir komentārs – personisks, arī ģimenes kontekstā svarīgs. Lai arī stilistiski pamatīgi daudzveidīgs, albums uztverams ļoti organiski – lauku kapelai raksturīgais skanējums mijas ar etnopopa stilistiku, bet tradicionālā (autentiskā) dziedāšanas maniere sadzīvo ar mūsdienīgākām vokalizācijas manierēm. Galu galā – visi ziedi pļaviņā! Arī albumā “Rūžupis veiri” sastopamies ar latgaliešu tautasdziesmām, tikai šoreiz vīru kopas versijā. Nav brīnums, ka ieraksts nāk no Līvānu apkaimes – šī novada ļaudis no laika gala ir īpaši izcēlušies Latgales tradicionālās mūzikas laukā – lai atceramies kaut vai folkloras kopu 
”Ceiruleits”, ar kuru bijuši saistīti daudzi tagad pazīstami tradicionālās mūzikas (arī postfolkloras) interpreti, ieskaitot arī dažu “Rūžupis veiru”. Bukletiņā pieminētais alus, meitenes, kara lietas ir visai maskulīnas pasaules atribūti, par kuriem vēsta vīri, valdzinot klausītājus ar pirmatnēju muzicēšanas spēku – tas iemiesojies pat albuma glītajā noformējumā. Vīru balsu sulīgais skanējums, tradicionālo mūzikas instrumentu košā buķete skan pārliecinoši. Gandrīz ar nožēlu jāteic, ka repertuārā ietverti pārlieku daudzi vispārzināmi latgaliešu tradicionālās mūzikas hiti – lai arī ļoti mīļi, pazīstami un uz līdzdziedāšanu iedvesmojoši, tie vedina domāt par oriģinalitātes trūkumu (ar oriģinalitāti domājot tieši savas puses folkloras interpretācijas). Tā kā šis ir debijas albums, tad vīriem viss vēl priekšā – spēles pārliecinošais spēks to apliecina. Abi skaņu ieraksti sniedz vien atspulgu – tradicionālajai muzicēšanai raksturīgās vides atblāzmu (lai arī košu un emocionāli siltu), jo lauku muzikanti jāklausās klātienē un jāļaujas viņu valdzinājumam, kas visā pilnībā izpaužas tikai dzīvajā muzicēšanas procesā un komunikācijā ar publiku. Albumi mudināt mudina doties zaļumos, ļauties kopādziedāšanas un dejošanas priekiem – vasariņa nāk!