Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

“Valentīna” – veltījums paaudzei, kas bija jauni 2. Pasaules kara laikā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Opera “Valentīna” ir veltījums arī paaudzei, kura jaunību piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā, preses konferencē par savu darbu, kas pirmizrādi piedzīvos 5. decembrī Latvijas Nacionālajā operā (LNO), pastāstīja komponists Arturs Maskats.

Sākt darbu pie operas komponistu iedvesmojusi kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfija, un operas sižets balstās tās motīvos. Pamazām viņš sapratis, ka šie dramatiskie notikumi ir izšķīruši arī Latvijas valsts likteni. “Svarīgs man bija arī viņas cilvēciskais siltums – tas, ka viņa ir palikusi mīloša un harmoniska,” pastāstīja Maskats. Kā atspēriena punkts operas radīšanā bijis tas, ka Freimane komponistam uzticējusi savas vēl nepublicētas grāmatas fragmentus. Tas komponistam kalpojis kā atspēriena punkts, lai sāktu veidot darba formu un izteiksmi.

Pirmo impulsu operai devuši arī Freimanes stāsti par jaunības notikumiem, kādu vakaru sēžot kafejnīcā “Ozīriss”. “Valentīna toreiz runāja par bohēmu 30.gados, un šī bohēmas sajūta pārņēma arī mūsu sarunu tajā vakarā. Pēc tam zvanīju Viesturam [Kairišam] un prasīju, vai viņš ir sapratis, ka taisīsim operu,” pastāstīja Maskats.

Operas iestudējuma režisors Viesturs Kairišs atklāja, ka darbs pie izrādes nav bijis viegls, bet to atsvērusi vēlme būt klāt šīs operas tapšanā. “Sapratu, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt tapt latviešu pilnmetrāžas operai. Man tas ir vēsturisks notikums,” pastāstīja režisors. Viņam svarīga šķiet operas tēma, jo Latvijā vēl joprojām nav sākta diskusija par Otro pasaules karu un tā notikumiem, kuri Latvijai bija ļoti postoši. “Svarīgi runāt par šo “Atlantīdu” – pasauli, kas ir nogrimusi –, jo, ja nespēsim mācīties no šī posma, savu neatkarību nenosargāsim,” norādīja Kairišs.

Kā pastāstīja soliste Inga Kalna, gan operas sižets, gan mūzika liek aizdomāties par Otrā pasaules kara notikumiem. “Arī ar kolēģiem runājām par notikumiem, kas skārušas mūsu ģimenes. Tas ļoti saliedēja, jo mums katram bija šādi notikumi,” pastāstīja Kalna.
Jautāta, vai viņa iedvesmojusies no Freimanes operas titullomas veidošanā, Kalna atbildēja noliedzoši. “Nav precedenta, ka būtu uzrakstīta opera par personu, kura joprojām ir dzīva. Šī opera nav biogrāfiska skice. Tas ir muzikāli teatrāls notikums, kur cauri viena cilvēka prizmai redzam mūsu valsts vēsturi, kopējo pieredzi,” uzsvēra Kalna.

Veidojot tēlu, soliste vadījusies pēc režisora teiktā un komponista mūzikas. “Šajā operā nedrīkstam taupīt. Šeit ir jābūt visām krāsām un tehniskajām niansēm, kas ir cilvēka spēkos,” gatavošanos izrādei raksturoja Kalna.

Diriģents Modests Pitrens Maskata mūziku raksturoja kā daudzslāņainu un ļoti emocionālu. “Operā nav stāstīts tikai par kādu personu vai attiecībām starp cilvēkiem – mīlestību, draudzību –, bet arī valstisko līmeni. Katrs šajā izrādē varēs atrast savu pavedienu,” pastāstīja Pitrens, norādot, ka galvenais būs nodot skatītājiem tās vibrācijas un emocijas, kas ir mūzikā. “Tā ir liela atbildība, būt pirmajam, kas atskaņos šo mūziku, jo mēs palīdzēsim operas dzimšanā. Tikai, kad tā tiks atskaņota, tā būs pa īstam piedzimusi,” atzina diriģents, uzsverot, ka šis process, tomēr ir arī ļoti interesants.

Jau ziņots, ka 5. decembrī LNO pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Maskata opera “Valentīna”, kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas kinozinātnieces Freimanes biogrāfijas motīviem.

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Maskats. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā operā būs Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.

Opera “Valentīna” ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam, balstoties Freimanes biogrāfijas motīvos. Kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30. gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca padomju režīms 1940. gadā, kā arī nacistiskās armijas ienākšana 1941. gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.

Operas “Valentīna” iecere ieguva pirmo vietu 2008. gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstu. “Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015. gada 19. maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

“Sarunas pirms pirmizrādēm” par operu “Valentīna” LNO Jaunajā zālē notiks 1. decembrī plkst.18.30. Pēc pirmizrādes 5.decembrī nākamās izrādes skatāmas 7. decembrī un 18. decembrī, kā arī 28. janvārī.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+