foto – publicitātes

Klasiskās mākslas galerijā „Antonija” vasaras viducī no 16. jūlija līdz 15. augustam būs apskatāma Valerijana Dadžana gleznu izstāde „Krāsainās iedomas”.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

Jelgavnieks Valerijans Dadžāns (1932-2013) ir autodidakts, kurš blakus savam pedagoga darbam pašaizliedzīgi nodevās glezniecībai. Tā viņam bija „apsolītā zeme”, kur savas domas piesiet un kur sevi izteikt. Viņš gleznoja sev, izstādēs sāka piedalīties ar lielu pierunāšanu un piespiešanos.
Valerijana Dadžāna universitāte un Mākslas akadēmija bija dzīves ceļos satiktie mākslinieki Imants Blakenburgs, Kurts Fridrihsons, Jānis Pauļuks un grāmatas. Sācis ar reālistisku pasaules tēlojumu, ātri vien viņu piesaistīja modernā pasaules māksla, kuras atskaņas jūtamas viņa gleznās. Kaut arī kā personība viņš bija viengabalains, taču Valerijana Dadžāna stilu, personīgo rokrakstu definēt nav viegli: viņš paļaujas izjūtām, ko radis ikdienā, tēliem, kas uzausuši prātā, pārdomām, kas viņu radoši rosinājušas. Mākslinieks radīja pats savus likumus, tiem pakļāva arī gleznu kompozīciju. Viņš labprāt eksperimentēja ar krāsām, meklēja savdabīgas virsmas apdares, labprāt izmantoja audeklus, šņores un citus materiālus kolāžās faktūru dažādošanai un bagātināšanai. Liekas, viņš spēlējās ar krāsām, laukumiem, ritmiem, lai pilnīgāk un precīzāk izteiktu savu iedomu pasauli, kurā labprāt dzīvoja. Nereti Valerijans Dadžāns mēģināja ar tēliem atrast kādu filozofisku vai alegorisku vispārinājumu savām pārdomām par pasauli un mūsdienās notiekošo.
Valerijans Dadžāns
Dzimis 1932. gada 11. februārī Abrenes apriņķa Viļakas pagastā, miris 2012. gada 25. martā Jelgavā. Gleznotājs. 1953. gadā beidzis LVU Vēstures fakultāti. Kopš 1953. gada strādājis par pedagogu Atašienas vidusskolā, Vircavas vidusskolā, Jelgavas internātskolā, Juglas sanatorijā – meža skolā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks bijušajā Revolūcijas muzejā [tagad Latvijas Kara muzejs]. Glezniecību apguvis pašmācības ceļā un privāti. Nodarbojies ar metālkalšanu. Veidojis skatuves noformējumu Jelgavas mūzikas skolā. Izstādēs piedalās no 1965. gada. Personālizstādes galerijā „Jāņa sēta”, Rīgā (1993), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1993, 2002), J. Čakstes muzejā „Auči” (2000, 2001, 2002), Štutgartē, Vācijā (1994), Nešvilas galerijā, ASV (2002). Piemiņas izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (2013). Kopš 2009. gada Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs.