Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. jūnijs, 2013
Drukāt

Valmieras aktieris Imants Strads: Katram savs skelets skapī


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šovakar, 13. jūnijā, Valmieras teātrī sezonas pēdējā pirmizrāde – mūsdienu itāļu dramaturga Roberto Kavozi skarbā stāsta “Aprēķina laulības” iestudējums Dž. Dž. Džilindžera vadībā. Galvenajā lomā – aktieris Imants Strads. Viņš nešķiro pirmā, otrā vai trešā plāna lomas un uzskata, ka aktiera galvenie instrumenti ir redze, dzirde un doma. 


 

Aktierim Imantam Stradam Valmieras teātrī rit četrpadsmitā sezona. Viņš teātri uzskata par otrajām mājām, bet visus, kas tur strādā, – par lielu ģimeni. Teātrī strādā arī Imanta dzīvesbiedre – aktrise Ilze Lieckalniņa. “Kā gan citādi, ja diendienā tiecies?” retoriski jautā aktieris, atzīstot – viņš ļoti pieķeroties cilvēkiem. “Kas ir teātris? Tie visupirms ir cilvēki, kas rada šo atmosfēru, kurā vai nu ir, vai nav patīkami atrasties. Man patīk.”

Kādreizējam rīdziniekam īpašo dzīves garšu Valmierā radot divas lietas – laiks rit lēnāk nekā Rīgā un ir upe ar mežu, pa kuru staigāt un sakārtot domas. Aktieris atzīst – vienīgais, kas nomācot, esot vietējā arhitektūra, īpaši pēc tam, kad muzejos daudz pētīta pilsēta pirmskara gados.

“Ja Valmiera būtu tāda, šai pilsētai nebūtu cenas. Diemžēl par vēsturiskā centra kaut vai daļēju atjaunošanu neesmu dzirdējis un pilsētas nākamo gadu plānos tas neietilpst. Skumji.”

Došanos prom no lielpilsētas ritma, trokšņa aktieris nav nožēlojis. Tieši pretēji, viņš uz Rīgu dodoties, vien apstākļu spiests. Ja nu vienīgi reizi gadā ieklīstot Vecrīgā un jūgendstila rajonos. “Dažreiz žēl, ka nesanāk tik bieži, kā gribētos, uz teātri Rīgā aiziet, uz jebkuru. Bet tas attiecas arī uz Liepājas teātri, kuru nevērtēju zemāk,” skaidro Imants.

Valmierā I. Strads divreiz saņēmis teātra balvu kā labākais otrā plāna aktieris – par Dūdara lomu izrādē “Advents Silmačos” un Robinsona lomu izrādē “Līgava bez pūra”, kā arī Mihaila lomu izrādē “Spilvencilvēks”. Viņš gan nešķiro – otrie, trešie vai pirmie plāni, atgādinot padomju komēdiju piemēru – ja tur nebūtu spilgtu otro, trešo un ceturto plānu, tās būtu stipri blāvas, bet tieši šie aktieri padara šīs filmas neaizmirstamas.”

Jauniestudējumā “Aprēķina laulības” Imantam galvenā loma – itāļu karabinieru inspektors Filipo Fanti, kurš pēc sievas pašnāvības iemīl emigranti, armēņu tulkotāju Areviku (Ieva Puķe), kuras pagātne izrādās visai interesanta. Aktieris teic – par lomu runāt pāragri, tā vispirms jānospēlē. Viņaprāt, izrādes stāsts, lai arī pirmajā brīdī notiek citā valstī ar citas tautība cilvēkiem, attiecas arī uz mums, latviešiem, šeit un tagad.

Šī ir pirmā reiz, kad Valmieras teātrī izrādi iestudē Dž. Dž. Džilindžers. Imants teic – režisors rada mierīga cilvēka iespaidu. “Perfekti pārvalda materiālu un zina, ko un kā grib panākt. Zināms režisoriskais briedums rada ticības un drošības sajūtu mēģinājumu laikā.”

Jautāts, kura formula tuvāka – aktieris – māls režisora rokās vai tomēr izrādes līdzautors, Imants teic, ka viņam interesantas abas. “Veidot izrādi kopā ar visu radošo komandu vai ļauties, lai režisors tevi lauž un mīca, kamēr rezultāts ir sasniegts. Un tikpat labi abi varianti var būt galēji garlaicīgi, viss atkarīgs no personības.” Imants uzskata – labam aktierim galvenais ir redzēt, dzirdēt, domāt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+